Krīvēns: Nostrādāju bērnudārzā piecus mēnešus

Angļu duets «Pet Shop Boys» esot nikni, ka Singapūras satīns nozadzis viņu albuma nosaukumu.

Nopietni, viņiem ir tāds albums? Tas nozīmē tikai vienu – labi mākslinieki kopē, izcili mākslinieki zog.

28. martā «Singapūras satīns» sola pie faniem atgriezties ar līdz šim vērienīgāko koncertprogrammu. Kam mums gatavoties?

Citi lasa

Evija Kalnbērza

Attiecības

91 gadu vecais Hānbergs pasaka, kāpēc viņš jau 11 gadus ir tik laimīgs laulībā

Marta Kalniņa

Veselība

Premjere un triju bērnu mamma Siliņa sirsnīgi pateicas bērnu slimnīcas ārstam

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Tas būs mūsu pirmais pašu organizētais koncis divās daļās. Šogad grupai būs astoņi gadi, lai arī cik šausmīgi tas neskanētu. Tas būs tāds kā skrējiens cauri laikam.

Uguns šovs un citi cirka elementi būs?

Seši klauni uz skatuves noteikti būs. Labprāt gribētu arī uguņus, bet baidos, ka mums neļaus nodedzināt to «Palladium» koncertzāli.

Jums grupā ir kāds likums, ar kādām drēbēm drīkst kāpt uz skatuves?

Vienīgais likums – visos koncertos uz skatuves kāpjam bez apenēm. Tā mums patīk, un iesakām darīt arī citiem.

Cik saulesbriļļu tev ir mājās?

(Skaita uz pirkstiem) Piecas. Nē, sešas. Kolekciju katru gadu papildinu. Kad kādas apnīk, tās uzdāvinu vai ar kādu samainos. Vismaz vienas ik gadu kaut kur pazaudēju.

Vikipēdijā gandrīz visi«Singapūras satīna» dalībnieki uzskaitīti un iekrāsoti sarkanā krāsā, bet tu un Eduards Gorbunovs – zilā. Kāpēc?

Acīmredzot mēs daudz vairāk s…s esam strādājuši. Varu spriest tikai par sevi – esmu čuvaks, kurš netur visas olas vienā grozā. Izmēģinu daudz ko – kaut kur pafilmējos, pavadu šovu, pastrādāju pie kādas dokumentālās filmas.

Kāds ir īsts «Singapūras satīna» fans?

Stulbs un mazliet bīstams, tāds kā mēs. Un, protams, ar ļoti labu gaumi.

Kas bija pirmais – zīds vai satīns?

Satīns. Es gan nezinu, no kā sastāv zīds, bet satīns noteikti bija ātrāk.

Paturpini teikumu: Ja Ozols ir Latvijas repa tēvs, tad Krivenchi ir…?

…galma āksts.

Kāpēc tu esi Krivenchi nevis, piemēram, Kriveniuss vai Krivenbaxs?

Pirmkārt, tas ir atvasinājums no mana uzvārda. Otrkārt, tas ir atvasinājums no slavenā zīmola Givenchy. Un, treškārt, tas vienkārši labi skan. Nav tur jāmeklē dziļāka nozīme. Tās tur nav.

Tev patīk savs vārds Jānis?

Kā kuru reizi. Uz Jāņiem ir tīri O.K. Eduarda Gorbunova kungs man reiz teica: «Tu esi tik ekscentriska personība, bet tev ielikts visparastākais latviešu vārds!» Jocīgi jau mazliet ir, bet es tīri labi sadzīvoju. Manuprāt, visi Jāņi ir nedaudz kukū, tādi pamuļķīši.

Vecākiem tu esi Jānītis, Jaņčuks vai Jancis?

Jancītis. Tēvs dažreiz mani uzrunā latgaliski par Juoņi. Es gan nezinu kāpēc. Mēs neesam no Latgales.

Kāpēc Jāņiem galvā tiek likts ozolu vainags?

Lai ozols parādītu savu dominanti pār Jāņiem. Lai zinātu un atcerētos savu vietu, ka es vienmēr būšu zem ozola.

Tu esi Latvijas zināmākais dīvāna eksperts…

Baigais sasniegums, ko CV var ierakstīt. (Smejas.)

Kur Latvijā var iegādāties visērtākos dīvānus?

Ērtākos un labākos dīvānus var nopirkt no tiem, kuri tos man grib uzdāvināt. Savu dīvānu es par lielu naudu pirku, to man neviens nedāvināja. Tajā ir sēdējuši tik daudz sabiedrībā zināmu cilvēku dibeni, ka es domāju pēc tam to par labu cenu uzsist gaisā. Tam ir pievienotā popkultūras vērtība.

Kurš tavās mājās kontrolē TV pulti?

Tikai un vienīgi es.

Tavs suns Pūčs nekad nevienu nav sagrauzis?

Viņš neko sliktu mājās nav izdarījis. Gribēju ņemt līdzi uz interviju, biju viņu pat vakar aizvedis pie friziera sapucēt. Bet ārā ir tik pretīgs, slapjš laiks, ka Pūčs atteicās braukt. Viņam nebija garīgais, un es to respektēju.

9. decembrī Pūčam būs apaļa jubileja. Kāda ballīte ieplānota?

«Andalūzijas sunī» paēdīsim vakariņas. Tur ir speciāla ēdienkarte suņiem, kuru Pūčs ir iecienījis.

Krivenchi faktoram bijušas jau četras sērijas. Kādi secinājumi?

Bāc, man ir ļoti interesanti secinājumi. Tādi saldsērīgi. Forši ir tas, ka es nebiju gaidījis no cilvēkiem tādu atsaucību. Man šķita, nevienam tā mūsu runāšanās neinteresēs. Bet, izrādās, latvieši ir tāda kārtīga d…..u tauta! Un tas tik ļoti rezonē ar tik daudziem cilvēkiem, ka «Krivenchi faktors» ir viens no skatītākajiem «Go3» raidījumiem. Ar savu niecīgo budžetu un divām kamerām pie manis mājās tas ir izčakarējis visus lielbudžeta projektus. Un tas ir slikti. Jo, kāpēc, lai nākotnē dotu lielu budžetu maniem kino projektiem, ja var iedot divas kameras un lūgt n….t to vai citu raidījumu, un tas strādās daudz labāk.

Esi kādreiz zvanījis uz kāda radio ēteru?

Nē! Man gan ir zvanījuši. Ir čomi, kas strādā radio rīta šovos, un viņiem ar kaut ko vajag aizpildīt ētera laiku, tāpēc viņi lūdz atļauju, vai var man piezvanīt. Es to parasti atļauju un sazvanīts tēloju, ka sen jau esmu augšā un veicu rīta rosmi.

Vai tava karjera šovā «Balss maskā» ir beigusies?

Nav ne jausmas. Parasti to, vai būs šova nākamā sezona, uzzinām divas nedēļas pirms filmēšanas. Zvanus pagaidām neesmu saņēmis, bet ceru, ka šovs būs. Taču pat tad, ja detektīva lomai manā vietā tiks izraudzīts kāds cits cilvēks, es nebūšu apbēdināts. Jo tad varbūt es būšu ar masku.

Runā, ka jūs ar Baibu Sipenieci-Gavari paslepus ieraujat filmēšanas starplaikos?

Esam to darījuši tikai vienu reizi. Tas bija pirmās sezonas finālā, kad dzērām džinu ar toniku.

Atklāti vai slapstījāties pa tualetēm?

Nē, pilnīgi brīvi! Tā bija pirmā sezona un pēdējā ieraksta diena. Mēs vienkārši to visu nosvinējām.

Tu joprojām esi brīvs?

Es tiekos ar kādu, bet negribu par to runāt.

Labi, bet, ja Baiba tevi aicinātu piedalīties šovā «Saimnieks meklē sievu», ietu?

Nekādā gadījumā.

Kāpēc? Viņa gan piekrita nākt pie tevis uz «Pāļa bazaru».

Bāc. Nu, ja viņai būtu galīgais bezizejas variants, es varbūt arī aizietu. Vienīgi nezinu, ko es tām potenciālajām sievām liktu savā saimniecībā darīt. Varētu viņas aizvest uz senču «dāču», lai sakopj pēc ziemas mēnešiem.

Tu septembrī biji «Oktoberfestā». Cik litru alus tur izdzēri?

Četrus piecus. Tas nav baigi daudz. Tur biju vien pāris stundu. Nokļuvu pilnīgi nejauši. Biju Itālijā Florencē skatīties «ACF Fiorentina» futbola spēli. Pēc tās mēs to visu kārtīgi nosvinējām. No rīta paveru acis un jūtu, ka gulta vienkārši purinās. Nodomāju, laikam kaut kādu traku «šmigu» iepriekšējā vakarā esmu sadzēries, ka viss ķermenis kratās. Izrādās, bija zemestrīce. Tās dēļ tika atcelti vilcieni un avioreisi. Dabūjām lidojumu caur Minheni, kurā mums bija jāpaliek pa nakti. Un kāda laimīga sagadīšanās! Tieši, kā ielidojām Minhenē, bija sācies «Oktoberfests».

Tu pirmo reizi vēroji arī futbolu stadionā. Kā tik ilgi spēji saglabāt nevainību šajā jautājumā?

Futbols mani nekad nav uzrunājis. Manām smadzenēm tas vienmēr bijis par lēnu, man grūti noturēt uzmanību. Taču, nonākot Itālijā, sapratu, ka futbols nav tik ļoti par pašu spēli, bet par faniem. Redzēt itāļu karstasinīgos fanus ar svecēm, palagiem un karogiem, tas ir vienreizīgi. Noteikti gribu apmeklēt vēl kādu spēli.

Cik spēlētāju ir futbola komandā?

Uz laukuma? Kopā? Man liekas, ka 12. Nezinu.

Kāpēc panki nemirst?

Jo viņi vairojas.

Bija skolēnu rudens brīvlaiks. Kā tu to parasti pavadīji skolas laikā?

Līdz 9. klasei izklaidējos ar datorspēlēm, bet vēlāk jau ar draugiem. Darīju dažādas muļķības, bija pirmie atspirdzinošie dzērieni, tabaka…

Vai būtu gatavs vēlreiz piedzīvot pubertātes vecumu?

Fui, nekad dzīvē vairs. Būt pieaugušam ir tik «kruta». Ir daļa cilvēku, kuri saka: «Vidusskola bija labākais laiks manā dzīvē!» Tu esi tāds lūzeris, ja videne bija labākais laiks tavā dzīvē.

Esi Latvijas armijas rezerves karavīrs. Kad biji mācībās, tev bija jāšķiras no saviem matiem?

Tas nebija obligāts pasākums, bet matus nodzinu, lai šī pieredze būtu pilnīga. Bija, protams, žēl šķirties no matiem, vēlāk to nožēloju, bet, kas izdarīts, izdarīts. Nu jau man tie tīri labi atauguši.

Esi aprēķinājis, cik liela būs tava pensija?

Nevaru iztēloties dzīvot no pensijas. Gribu līdz sirmam opja vecumam kaut ko ņemties un darīties. Varētu vecumdienās rakstīt grāmatas.

Tavs pirmais oficiālais darbs pēc vidusskolas bija sētnieks bērnudārzā. Vai taisnība, ka jauna slota tīri slauka?

Domāju, jā. Nostrādāju bērnudārzā piecus mēnešus. Paveicās, jo bērni bija ļoti kārtīgi, darba nebija pārlieku daudz.

Cik kilogramu sāls ziemas sezonā uz ietvēm tiek izkaisīts?

Daudz par daudz. Bet, ja godīgi, man jau viegli par to sāli baigi gudri d…t, bet, kad esi tas sētnieks, nav nekā labāka par sāli.

Pūčam ir zābaciņi?

Esmu viņam nopircis trīs vai četrus zābaku pārus dažādās cenu kategorijās, taču Pūčs no tiem kategoriski atsakās.

Ja uz vienu dienu varētu kļūt par sievieti. Kā tu izskatītos, un ko darītu?

Es būtu seksīga tumšmate, kas mēģinātu atrast savu sugar daddy, kurš man varētu nopirkt skaistu automašīnu.

Tu esi veidojis dokumentālo filmu par Taizemes seksa industrijas aizkulisēm. Vai taisnība, ka uzreiz pēc atgriešanās no Taizemes, devies vizītē pie urologa?

(Smejas.) Nē, nebija tāda nepieciešamība. Lai gan vajadzētu aiziet uz ikgadējo pārbaudi.

Kā tev šķiet, kāpēc tieši tevi CSDD izvēlējās kampaņai «Ātri uz cietumu», kura vēsta, cik svarīgi ir ievērot ātrumu?

Sākumā man šķita, ka tas ir kaut kāds joks, jo ar fotoradariem vairākkārt esmu ticis pieķerts ātruma pārsniegšanā. Bet tagad jau kādu laiku braucu prātīgi. Iespējams, to savās datu bāzēs CSDD redzēja un aicināja dalīties pieredzē.

Kā lāči ziemas guļas laikā iet uz tualeti?

Sačurā droši vien savu gultu. Tāpēc tajos video, kur viņi pavasaros izlien no savas migas, lāči ir tik nelaimīgi.

Tavs «YouTube» raidījums «Pāļa bazars» joprojām izticis bez kautiņiem? Dzīvē taču tā nenotiek.

Nu, ar Džili jau bija tuvu tam. Likās, ka es neizturēšu un vienā brīdī gāzīšu viņam pa seju. Bet mans raidījums jau vēl neveras ciet – viss priekšā. Pagaidām nav trāpījies īstais viesis.

Ar kādu dzērienu tu varētu salīdzināt latviešu humora izjūtu?

Ar «Dinu» – to pudeli, kuru tu redzi mētājamies metāla miskastē autobusu pieturā. Latvieši nemāk par sevi pasmieties. Tas ir skumji.

Ja tu varētu nodot ziņu nākamajām paaudzēm. Kā tā skanētu?

Piedodiet! Mēs tā negribējām.