Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Pagājušā gada oktobrī es tik tikko spēju izkļūt no bezpalīdzības stāvokļa. Tas bija saistīts ar to, ka pārāk daudz strādāju un nepietiekami izgulējos. Kā psiholoģijas studente es labi apzinos miega svarīgumu, taču, neraugoties uz savām zināšanām, es neievēroju pamatprincipus – piemēram, iet gulēt savlaicīgi un izvairīties no telefona lietošanas pirms miega. Man nepārtraukti trūka laika, tāpēc atpūtu nenoteicu par prioritāti,» atklāj Virsnīte.
Viņa atzīst, ka pēc vasaras viņa jūtās labi atpūtusies un savā dzīvē ieviesusi labus miega paradumus. Tomēr viņa nevēlējās atgriezties drudžainā rudens steigā un atkārtot iepriekšējā gada negatīvo pieredzi.
Vairāk atpūtas – vairāk laika visam
«Konsultācijas ar miega eksperti palīdzēja man pārskatīt savu ikdienas režīmu, mudinot mani ieplānot mācības dienas laikā, nevis ļaut tām ieilgt līdz vēlam vakaram, kā tas mēdza notikt pēc plkst. 20.00, bieži vien ieilgstot līdz pat naktij. Protams, joprojām būs daži vakari, kad man būs jāmācās – tas ir neizbēgami. Taču tagad tas būs izņēmums, nevis ierasta kārtība. Vēl viens noderīgs padoms: pēc astoņiem vakarā vairs neizmantoju telefonu. Šo padomu mēs visi zinām, bet tāpat iekrītam lamatās un bezgalīgi ritinām saturu telefona ekrānā. Šoreiz esmu apzināti centusies izbeigt šo ieradumu, un tādējādi jūtu pozitīvas pārmaiņas,» saka Virsnīte.
Kristīne atklāj, ka bijusi pārsteigta, cik viegli izdevies atteikties no telefona izmantošanas vakaros. Lielāks izaicinājums bijis doties gulēt līdz plkst. 22.00, taču pēc konsultēšanās ar eksperti viņa saprata, ka ir ļoti svarīgi doties pie miera ne vēlāk kā plkst. 23.00, lai izgulētos nepieciešamās astoņas stundas.
«Tagad, kad manas dienas ir saplānotas skaidrāk, es izjūtu mazāku stresu. Esmu atvēlējusi laiku regulārām pastaigām, kas man vienmēr ir bijušas svarīgas, un man pat izdevās ieplānot pārgājienu, kas varētu kļūt par ikmēneša tradīciju. Atpūtu un miegu nosakot par prioritāti, pēkšņi man ir vairāk laika tam, kas man patīk,» uzsver Virsnīte.
Viņa atzīst, ka beidzot ir sapratusi, ka miegs ir jānosaka par prioritāti. Tas var šķist elementāri, pat triviāli, bet, ņemot vērā tik daudz pienākumu – darbs, ģimene, mācības -, viņa bieži vien aizmirsusi par tā nozīmi. Tomēr viņa zina, ka bez pienācīgas izgulēšanās viņa nevar darboties pilnvērtīgi: «Dažus uzdevumus iespējams atstāt nepabeigtus. Es tos varu pabeigt nākamajā dienā ar lielāku enerģiju un efektivitāti, nevis piespiest sevi strādāt līdz vēlai naktij uz atpūtas rēķina. Tas pats attiecas arī uz mācībām,» viņa norāda.
