Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Kristap, bet kā notika lūzuma mirklis, kad savā skolotājā saredzēji valdzinošu sievieti un vēlējies būt kopā ar viņu?
KRISTAPS: – Man viņa patika no pirmās dienas. Pēc nodarbības runājām, un sapratu, ka man ir ļoti interesanti, ka mani aizrauj tas, ko viņa stāsta un kā viņa runā. Bet Liene bija atturīga.
LIENE: – Šai intervijai piekritu tāpēc, ka tā varbūt varu kādu iedrošināt. Mūsu kopdzīve noteikti var kalpot kā iedvesmas avots – kad cilvēkiem grūti spert izšķirošo soli gan mākslā, gan pasaulīgajā dzīvē.
KRISTAPS: – It īpaši par mūsu vecuma starpību. Paši jau sen par to nedomājam, bet zinu cilvēkus, kuriem ir līdzīga situācija un grūti par to runāt.
LIENE: – Dažiem mūsu attiecības likās pilnīgi ačgārnas.
– Jo tu esi 17 gadus vecāka par Kristapu? Bet tas nav redzams, tu izskaties un kusties kā jauna meitene.
LIENE: – Skolnieki arī saka: «Skolotāj, jums kādi 35!» Kad manā darbavietā, medicīnas sabiedrībā ARS, bija balle, nevarēju saņemties uz to aizbraukt. Domāju – tūlīt visi skatīsies uz Kristapu, būs visādi teksti. Tad kāda laba kolēģe ar vārdiem: «Liene, saņemies, tas tik un tā reiz būs jāizdara – būs viņš jāparāda!» iesēdināja mūs savā mašīnā un aizveda uz to pasākumu.
Cita kolēģe, jau riktīgi iesilusi, jautāja: «Lienīt, viņš tev ir dēls vai mīļākais?»
Atbildēju: «Protams, mīļākais.» – «Laimīgā!»
Un tas patiešām bija lūzuma punkts, pēc kura mums kļuva vieglāk iziet sabiedrībā kopā.
KRISTAPS: – Esam tik dažādām peripetijām gājuši cauri, ka man ir gluži vienalga, ja kāds kaut ko komentē.
– Kā jūsu attiecību stāstu uztvēra Kristapa vecāki?
KRISTAPS: – Bija pārsteigti, bet īpaši par to nerunājām. Tagad, kad mums ir Kristofers, mani vecāki ir ļoti laimīgi.
LIENE: – Man patika, kā kādā mājas pasākumā Kristapa mamma mani iepazīstināja ar viesiem: «Kristapa mūza!» Joprojām esmu mūza – labākais, kas attiecībās var būt.
Visu interviju lasi portālā Santa+ vai žurnāla «Santa» jaunākajā numurā!
