Kristapa Porziņģa vecmāmiņa uzskata – tā ir izspiešana
«Tas ir ļoti sāpīgi,» par slavenajam mazdēlam izvirzītajām apsūdzībām saka vecmāmiņa Antonija Trumsiņa. «Atceros, kā cēlos ap trijiem naktī un skatījos šo spēli,» teic viņa, atminoties Ņujorkas Knicks spēli pret Milvoki Bucks pagājušā gada 7. februārī. Tās laikā Porziņģis guva kājas traumu, un Antonija ļoti uztraukusies par mazdēlu. «Tagad dzirdēt tos brīnumus, ko Kristaps it kā esot izdarījis pēc traumas iegūšanas, ir riebīgi. Uzskatu, ka tā ir nomelnošana. Un vēl tā lielā nauda, kas no viņa it kā tiekot pieprasīta! Cik tur bija – 68 000 tūkstoši dolāru? Manuprāt, tā ir izspiešana,» spriež vecmāmiņa.
Slava mazdēlu neesot sabojājusi
«Zinot, cik Kristaps pēc dabas ir mierīgs, tas man ir kā smags blieziens pa pieri. Ar Kristapu tagad neesmu sazvanījusies, neesmu par to neko prasījusi ne savam dēlam – Kristapa tēvam –, ne vedeklai,» atzīstas Antonija. «Pēdējo reizi mazdēlu satiku pagājušajā vasarā, kad viņš uz laiciņu bija palaists mājās. Dēls atbrauca man pakaļ uz Alsungu, mēs ar Kristapu satikāmies un parunājāmies Liepājā. Par to, ka no viņa kāds it kā pieprasa naudu, Kristaps man toreiz neatklāja. Arī dēls neko man nav stāstījis,» atklāta ir Antonija. Viņa pieļauj – ģimene klusējusi, lai vecmāmiņu lieki nesatrauktu.
«Kristaps nekad nevienam neko sliktu nav izdarījis. Es pirmo reizi redzu tādu zēnu – tik nopietnu,» uzskata Antonija. Uz jautājumu, vai lielā nauda un slava mazdēlu nav ietekmējusi, vecmāmiņa pārliecinoši atbild: «Noteikti ne! Viņš cenšas palīdzēt, kam tik var. Piemēram, man 80 gadu jubilejā mazdēls uzdāvināja jaunu māju. Nu jau man rit 83. dzīves gads.»
Antonija saka – viņas lielākā bagātība ir trīs bērni, septiņi mazbērni un pieci mazmazbērni. «Visi ir godīgi cilvēki. Kristapā ir kāda daļiņa arī no manis, tādēļ viss, kas ap viņu šobrīd notiek, ir milzīgs apvainojums. Tas sāp,» nopūšas Antonija.
«Atceros, kā Kristaps man reiz teica – nāc, omīt, samērīsimies! Un es viņam esmu līdz sirsniņai…»
Kristaps vienmēr bijis patstāvīgs un strādīgs
Taujāta, vai skolas laikā Kristapam bijušas draudzenes, Antonija pavēsta:
«Nekas nebija! Absolūti. Viņš vienkārši nav tāds. Cik atminos, nevienam no trim brāļiem nav bijušas nopietnas draudzenes. Labi, Jānim bija, bet nu jau viņi pašķīrušies. Kamēr citi puiši vairāk skatījās uz meitenēm, brāļi sevi visu veltīja sportam. Visi trīs ir gara auguma. Varbūt viņi meitenēm šķita pārāk gari?»
Antonija uzsver – visu, kas Kristapam ir, viņš sasniedzis ar nopietnu darbu. «Tāpēc zinu, kā Kristaps pārdzīvo to, kas notiek tagad. Viņš jau no mazām dienām ir radis smagi strādāt. Tā kā Kristaps bija gara auguma, pirmajā klasē sāka iet jau sešu gadu vecumā. Viņam bija tikai 14 gadu, kad mazdēls viens pats aizbrauca spēlēt uz Spāniju. Lai gan bija apguvis angļu valodu, Spānijā Kristaps saprata – skolā visi runā tikai spāņu valodā, un viņam to nācās ātri iemācīties. Pirmos divus gadus viņš pavadīja internātā, arī tas bija grūti,» atminas vecmāmiņa.
Antonija atzīst, ka sirdsmieru radusi, kad uzzinājusi – mazdēla pārstāvētais basketbola klubs viņu atbalstot.
Porziņģa vecmāmiņa ir suitene sestajā paaudzē un tic, ka arī Kristapam šajā smagajā dzīves pārbaudījumā palīdzēs suitu spīts. «Šobrīd es Suitu sievās vairs tik aktīvi nedarbojos. Ar ansambļa vadītāju vienojāmies – ja vajag, varu uzdziedāt tepat Alsungā. Ar Kristapu sadziedāties gan mums vēl nav sanācis, taču viņa tēvs, mans dēls, dzied ļoti labi!» palepojas viņa.
Kā skandālu vērtē Kristapa Porziņģa pirmais treneris un bijušais basketbolists Kaspars Kambala, lasi šīs nedēļas žurnālā PRIVĀTĀ DZĪVE.