Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Hamatova uz Latviju pārcēlās, sākoties Krievijas karam Ukrainā. Lai gan Čulpana paudusi nosodījumu Putina režīmam, pagātnē viņa bija piedalījusies prezidenta tēla spodrināšanā. Tas raisīja diskusijas sabiedrībā jau tad, kad Alvis Hermanis viņai piedāvāja štata vietu Jaunajā Rīgas teātrī.
Pateicības runu par Spēlmaņu nakts balvu aktrise teica latviešu valodā. Arī ar PDz runāja latviski. «Es jau astoņus mēnešus mācos latviešu valodu. Esmu ļoti pateicīga, ka varu Latvijā strādāt kā aktrise. Biju pārliecināta, ka diez vai šeit strādāšu savā profesijā. Kad pieņēmu lēmumu aizbraukt no Krievijas, bija skaidrs – būšu pilnīgi citā valstī, ar citu valodu. Par balvu esmu tik laimīga, ka man trūkst vārdu,» ar aizkustinājuma asarām acīs sacīja viņa.
Pa to laiku sociālajos tīklos jau valdīja sašutuma vētra – Hamatovu dēvēja par «Kremļa maigās varas pārstāvi» un žūrijai pārmeta pārlieku iztapību, tieši šogad Latvijas svarīgāko teātra balvu atdodot Krievijas māksliniecei.
Aktrises triumfs nepalika nepamanīts arī viņas dzimtenē. Krievijas Federācijas Valsts domes deputāte un aktrise Jeļena Drapeko paziņoja, ka Hamatovu apbalvojuši kā gada aktrisi par «viņas varoņdarbu – Krievijas nodevību». Čulpanas bijusī kolēģe pauda: «Krievijas Federācijas – milzu valsts ar kolosālām perspektīvām –
tautas māksliniece atsakās no tāda titula, lai viņu nosauktu par gada labāko aktrisi Latvijā – valstī, kuru kartē nemaz nevar pamanīt.»
Tiesa, nupat Drapeko nievājoši izteikusies arī par ukraiņu dziedātāju Veru Brežņevu, nosaucot viņu par «cilvēku bez dzimtenes».
Savukārt cita – filmas Likteņa ironija aktrise Lija Ahedžakova – atzina, ka Hamatova šo balvu ir pelnījusi: «Tik jauki! Esmu laimīga, ka ārzemēs ir tādi skatītāji, kas smalki jūt un saprot mākslu.»
Čulpanu aizstāvēja arī režisors Alvis Heramanis, kurš kritiķiem pārmeta – viņi nav iedziļinājušies nedz izrādē, nedz aktrises biogrāfijā. Arī kultūras ministrs Nauris Puntulis šoreiz bija režisora pusē: «Šajā situācijā aizstāvēšu Alvja Hermaņa pozīciju – mums nevajadzētu būt tik nosodošiem, ja cilvēks skaidri apliecina savu nostāju un pierāda to dzīvē.
Spēlmaņu nakts balvu kopš tās dibināšanas brīža piešķir kompetenta, profesionāla un neatkarīga žūrija. Vērtējot jebkuru situāciju, kas skar mūsu attieksmi pret konkrētām personībām Ukrainas kara apstākļos, aicinu neizdarīt sasteigtus secinājumus un novilkt jebkura cilvēka radošajā un pilsoniskajā darbībā robežšķirtni – 24. februāris. Ja ir jāliek roka uz sirds, tad cik daudzi no mums bijuši bez grēka līdz tai dienai? Cik daudzi no mums ieņēmuši aktīvu stāju un rīkojušies šo astoņu gadu laikā, kopš Krima ir okupēta? Es personīgi ļoti augstu vērtēju Čulpanas Hamatovas izrādīto cieņu pret mūsu valsts valodu.»
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!
