– Zinu, ka Valsts prezidenta pilnvaras Latvijā un Kostarikā atšķiras. Kāda ir atšķirība?
– Kostarikā ir tautas vēlēts prezidents, Latvijā prezidentu ievēl parlaments, un viņam ir vairāk reprezentatīva loma. Kostarikā prezidentam ir ļoti lielas pilnvaras, veidojot politiku un valsts tālākās virzības stratēģiju, tās ietver to, ko Latvijā veic Valsts prezidents un Ministru prezidents kopā. Kostarikas prezidents ir arī Ministru kabineta veidotājs, viņš ieceļ ministrus un vada šo izpildvaru.
– Pirmajā vēlēšanu kārtā Rodrigo nebija līderis, taču otrajā kārtā pārliecinoši uzvarēja. Kas īsti tā uzrunāja vēlētājus?
– Es domāju, ka Kostarikas cilvēki ir noguruši no politiskajiem spēkiem, kas strādā nevis tautas labā, bet interešu grupējumiem. Pašlaik te ir liels bezdarbs, 20 % cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa, dzīve ir ļoti dārga, elektrība viena no dārgākajām Latīņamerikā. Cilvēki pamatā pārtiek no rīsiem un pupām, taču rīsiem šeit cenas ir lielākas nekā citur pasaulē. Rodrigo saprot, kādi tam iemesli, – zināmi grupējumi no tā iegūst peļņu, bet maksā visa tauta.
Rodrigo ir doktora grāds ekonomikā, 30 gadu darba pieredze Pasaules Bankā, viņš ir erudīts un māk cilvēkiem daudz ko izskaidrot vienkāršā valodā.
Pīlāri, uz kuriem viņš balstījās, – izveidot jaunas darbavietas, uzlabot valsts darba sektora efektivitāti, samazināt dzīves dārdzību un nostāties pret korupciju. Un cilvēki jau redz, kuram ir skaidrs redzējums un programma; kurš ir godīgs, bet kurš – populists.
Pirmajā vēlēšanu kārtā pirmajā vietā bija kandidāts no partijas, kura Kostarikā ir pie varas jau 75 gadus un kurai ir ļoti liels finansējums. Bet laikam jau cilvēki vairs neuzticējās šim politiskajam spēkam. Rodrigo nepārstāv nevienu interešu grupu.
Mēs atbraucām ar vienu mērķi, un tas ir – kalpot šai valstij un tautai.
– Piedod, bet man jāuzdod jautājums, kas tevi varētu sāpināt. Pirms vēlēšanām tika celts gaismā, ka Rodrigo ticis apsūdzēts par seksuālu uzmākšanos kolēģēm Pasaules Bankā. Ko par to domā tu?
– Politika ir nežēlīga. Tie ir apmelojumi. Divas Pasaules Bankas darbinieces apgalvoja, ka viņām nav paticis veids, kā Rodrigo laikā no 2008. līdz 2013. gadam uz viņām ir paskatījies, kā dejojis kādā no pasākumiem vai kā lietainā dienā piedāvājies aizvest līdz metro pieturai mašīnā, kurā jau sēdēja viņa meita. Apsūdzība tika celta ar lielu laika atstarpi, tikai 2019. gadā – kāpēc tik vēlu? Pasaules Banka to izskatīja trijās instancēs un konstatēja, ka nav pamata to saukt par seksuālu uzmācību. Bet politiskās kampaņas dēļ šo varēja izmantot viņa pretinieki.
Tas bija ļoti nepatīkami. Taču tas nav mazinājis mūsu mīlestību un nav mainījis to, ko es domāju un zinu par Rodrigo. Vairāk sāpīgi man bija par Rodrigo, jo es zinu, ka viņš gribēja pasargāt mūs. Viņam ir divas meitas – Isabela un vecākā meita no pirmās laulības –, un viņam esmu es. Es zinu, ka Rodrigo ir godīgs. Un tāda pārliecība man ir ne tāpēc, ka esmu iemīlējusies savā vīrā, lai aiz rozā brillēm neredzētu realitāti. Es pazīstu Rodrigo un zinu, kā viņš ir cīnījies, lai jauniem cilvēkiem Pasaules Bankā būtu izaugsmes iespējas. Varbūt tur bija arī kādas kultūras atšķirības. Bet viņš arī nebaidījās pateikt: es atvainojos, ja manā rīcībā kaut kas nav bijis jums pieņemami.
Kad Rodrigo apņēmās iet uz savu mērķi, mēs zinājām – nebūs viegli, būs dubļi un akmeņi, un zinājām, ka presē būs tāda informācija.
Visu interviju lasi žurnāla «Ieva» jaunākajā numurā!