Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Labi pēc gadiem secināt – mums ar vīru patīk būt kopā!
Mums ar Juri (Trūdijas vīrs, aktieris un Dailes teātra direktors Juris Žagars – aut.) nekad nav bijusi rutīna: Jurim bieži bija izrādes, man – regulāri darbs ārzemēs. Arī gada sākumā abi intensīvi strādājām. Kad sākās pandēmija, katrs atgriezāmies no savas valsts, es – no Londonas, Juris – no filmēšanās Spānijā, un mums bija jādodas karantīnā. Dzīvojām mūsu lauku mājā, pa dienu strādājām pie datora, pēc darba devāmies garās pastaigās, kopā vakariņojām un skatījāmies filmas. Mums tā patika šis laiks! Beidzot dzīvojām kā normāli cilvēki. Tagad Jurim ir smags darba periods, bet es vairs neesmu darbos ārzemēs un mēs joprojām brīvdienas varam pavadīt kopā. Tas ir luksuss, kas mums ļoti patīk!
Mēs vienmēr varam kaut ko izdarīt!
Arī brīžos, kad šķiet, ka mūsu rokās nav kontroles pār savu dzīvi, ir ļoti svarīgi mēģināt mazāk domāt par to, ko tu nevari mainīt. Negatīvām domām mēs atdodam pārāk daudz sava laika. Ir jākoncentrējas uz to, ko varam mainīt. Pat ja tas ir kaut kas mazs.
Un vienmēr jāatceras, ka mēs varam ietekmēt pašas savu attieksmi, domājot par katru konkrēto situāciju.
Lai saņemtu maksimumu, ir jāizkāpj no komforta zonas.
Šogad biju aicināta kā lektore piedalīties forumā Līdere. Mani lūdza uzstāties latviešu valodā, lai gan tajā runāju ar grūtībām. Un, ziniet, man bija šausmīgi bail! Domās tiešām lūdzos, kaut forumu atceltu (smejas). Jāuzstājas tūkstoš sieviešu priekšā! Bet mana tēma bija tieši par izkāpšanu no komforta zonas. Tātad, ja es uzstātos angļu valodā, tā būtu mana komforta zona. Pasākumam ļoti gatavojos, bet, kad uzstājos, man ļoti palīdzēja klausītāji, viņi aplaudēja un izrādīja emocijas. Tas man pašai atkal atgādināja: lai no dzīves saņemtu maksimāli daudz, ir jāizkāpj no komforta zonas.
