Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
17
-
0
-
0
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Rozā kāzu kleita anglietei
Bērni un darbs, kas piepilda sirdi, ir galvenie dzinuļi, kas Ingai palīdz būt enerģiskai dienu no dienas. Atslābt neļauj arī viņas un Mārča mūža sapnis – uzcelt pašiem savu māju. «Šī ir māja, kurā esmu dzīvojusi no bērnības. Nedaudz tālāk esam pat iemērījuši zemes gabalu savai mājai, elektrība ir aizvilkta līdz turienei, bet tālāk neesam tikuši. Bērni aug, visi ir jāapģērbj un jāpabaro, Rebekai tūlīt sākas augstskola.»
Inga cer, ka sapņa piepildījumu virzīt uz priekšu palīdzēs kleitu kolekcija un mājaslapa, caur kuru viņa varētu savu veikumu piedāvāt arī līgavām ārzemēs.
Interese par greznajām, ar rozēm rotātajām kleitām, kuras Ingai vislabāk patīk šūt, ir arī mūsu meitenēm, taču to tapšanā nepieciešams ieguldīt tik daudz materiāla un darba, ka kleitas kopējās izmaksas pie mums īsti nav paceļamas.
Uz vienas kleitas ir klēpjiem rožu, bet katru ziedu Inga darina rokām, ik ziedlapiņu rūpīgi vispirms apdedzinot ar šķiltavām un tad veidojot galviņu. Esot mēģināts arī izmantot jau gatavus auduma ziedus, bet «galīgi vairs nav tas». Arī mežģīnes Inga pie kleitām pārsvarā piediedz ar roku, nevis ar šujmašīnu.
Kamēr izsapņotā kleitu kolekcija Laidzē vēl klusi top, viena kleita ārzemju līgavai tur jau ir uzšūta. Kāda angļu sieviete par Ingu uzzināja no atsauksmēm interneta forumos un pasūtīja savu kāzu tērpu. Viņa bija iecerējusi laulāties gaiši rozā kleitā, bet Anglijā neesot izdevies atrast šuvēju, kas uzņemtos īstenot šo netradicionālo vēlmi.
Inga ir īstenojusi vispārdrošākos sapņus, tāpēc labprāt piekrita šūt arī rozā kleitu angļu līgavai. «Interesanti ar viņu bija,» Inga iesmejas. Visa saziņa notikusi tikai caur internetu, dzīve nesatiekoties ne reizi. «Rakstīju, lai sūta savus apkārtmērus, bet viņa atsūta tabulu ar izmēra parametriem un saka, ka šobrīd esot uz diētas, bet kāzu dienā būšot tāds izmērs. Labi. Uzšuvu precīzi pēc tabulā norādītajiem centimetriem, un sūtīju kleitu uz Angliju.
Atbildē saņēmu bildi, ka kleita par pāris centimetriem neiet ciet, viņa it kā vēl būšot uz diētas, bet esot gatava arī vēlreiz maksāt par jauniem materiāliem, jo kleita ļoti patīk. Saku, lai sūta atpakaļ, – laiks līdz kāzām vēl ir, varu paspēt palielināt. Kamēr izlaboju un aizsūtīju atpakaļ, kleita jau bija kļuvusi par lielu. Beigās viņa aizgāja pie vietējās šuvējas samazināt kleitu, un teica, ka noteikti ieteikšot mani citām draudzenēm.»
Pēc tam Inga pētījusi, ka Anglijā šāda koķetērija ar kāzu kleitu izmēriem neesot nekas neparasts – angļu meitenes bieži nopērk vairākus izmērus mazāku kleitu gadu iepriekš, lai būtu mērķis novājēt.
Savukārt kāda cita angļu līgava vienu no rožu kleitām bija pamanījusi interneta plašumos, uzmeklējusi Ingu un vaicājusi, kur Anglijā to varot redzēt dzīvē un piemērīt. Inga aizrakstīja, ka Anglijā tas nav iespējams, tad līgava bijusi ar mieru lidot uz Latviju piemērīt kāzu kleitu. Tad viss apstājās, jo Ingai pagaidām nav salona, kur uzņemt klientes, bet apstākļi mājas darbistabā viņai pašai šķituši par vienkāršiem anglietei.
Vienubrīd Inga gandrīz atvēra salonu Talsos, taču dažādu apstākļu sakritības dēļ viss iestrēga.
Laiku pa laikam viņa apsver domu par salonu Rīgā, jo, līdzīgi kā agrāk ārzemju līgavaiņi mūsu galvaspilsētā brauca svinēt savas vecpuišu ballītes, tagad uz šejieni mēdz braukt svešzemju līgavas savas kāzu kleitas meklējumos. Inga pati pārcelties uz Rīgu nebūtu ar mieru, jo pilsētas mūri viņu smacētu, bet doma par sava salona atvēršanu tur nav pilnīgi neiespējama, jo skaidrs, ka tur viņas gatavajām rožu kleitām būtu lielāka iespēja atrast īstās īpašnieces.
Šogad pavasarī viena Ingas kleita iekrita acīs amerikāņu fotogrāfei, kura savā sociālā tīkla Facebook lapā Arsenic in the Shell apkopo mākslinieciskas fotogrāfijas viktoriānisma, gotikas un vintāžas stilā. Ar atsauci uz Ingu un fotogrāfi Lieni Leonoviču tur tika publicēts foto ar vienu no viņas rožu kleitām.
Amerikāņu fotogrāfei šķitis, ka Ingas darbs izskatās kā no iepriekšējiem gadsimtiem. Pēc tam, internetā abām pārmijot dažus vārdus, fotogrāfe teikusi, ka Ingai vienkārši esot jāgaida, līdz viņas talantu pamanīs īstie cilvēki: «Ārzemnieki roku darbu ļoti novērtē. Man gribas tikt uz priekšu. Negribu palikt uz vietas,» saka Inga.
Savu virtuālo patikšanu ar klikšķiem bildei izrādījuši vairāk cilvēku, nekā nesen turpat publicētai bildei, kurā redzama pasaulslavenā augstās modes itāliešu zīmola Valentino kleita. «Ak, es atkal vēlos būt jauna un uzvilkt tādu kleitu. Neticami!» sajūsmu par Ingas kleitu komentāros pauda kāda iesirma amerikāņu kundze. Savukārt kāds cits rakstīja, ka nevilktu gan šo kleitu mugurā, jo tas ir mākslas darbs.
Vaicāta, vai jūtas kā māksliniece, Inga man zobgalīgi iebaksta sānā: «Jā, jā!» Un dizainere? «Man jau visi saka, ka man sevi tā jāsauc. Es nedrīkstot vairs būt vienkārši šuvēja,» viņa domīgi nosaka un, acīm iedzirkstoties, turpina par ko citu: «Vispār man tagad plānā ir vēl viena baigā rožu kleita. Tā noteikti būs pa visu istabu! Bet uzreiz nevaru ķerties klāt, man vēl vajag padomāt, kā to šūt!»
