Ceļas trijos naktī
Inga ir piecu bērnu mamma ar glīti izkoptu piemājas dārzu un profesionālo aicinājumu, kas noteikti paņem vēl daudz vairāk laika nekā pilnas slodzes darbs. Turklāt viņa pati ir jauneklīga un enerģiska sieviete, kuras āriene par pārgurumu neliecina. Kā viens cilvēks to visu spēj apvienot?
«Ceļos trijos četros, jo tad varu pastrādāt. Neviens mani netraucē, viss ir klusi un mierīgi. Skolas laikā no septiņiem līdz astoņiem sačammāju bērnus un aizvedu uz skolu. Tad divas trīs stundas paguļu, pēc tam varu visu dienu strādāt. Ja ir darbu sastrēgums, neguļu un strādāju visu dienu, bet tādās dienās ap astoņiem vakarā vairs nespēju pašūt. Tad eju pačubināties dobēs.
Reizēm dārzā sakrājas daudz darāmā, tad pusi dienas vai veselu dienu veltu āra darbiem. Visu ātri safīrēju un darbojos tālāk.
Ap desmitiem parasti aizmiegu. Lasīju, ka tāds režīms esot ideāls organismam. Paguļu kādas piecas stundas, pastrādāju un tad atkal divas trīs. Diennaktī man sanāk ap astoņām stundām miega, tikai tās ir izmētātas.»
Kad Ingai vaicāju par atpūtu, viņa iepauzē un mirkli domā. «Atpūta man laikam ir rakāšanās dobēs. Reizi gadā aizbraucam uz Melnsilu padzīvot mucu mājiņās pie jūras. Pagājušajā gadā biju tur tikai pāris dienu, jo brauca meitene no ārzemēm uz mērīšanu. Braucam visa ģimene, tomēr gribētos kaut kur aizbraukt arī tikai divatā ar vīru. Bērni jau ir pietiekami lieli, lai varētu viņus atstāt, bet īsti nav sanācis.»
Reizi gadā, parasti augustā, Inga uz pāris nedēļām arī paņem atvaļinājumu, kad ar pasūtījumiem nestrādā vispār. «Zini, kas ir mans atvaļinājums? Esmu augšā trijos četros un nāku uz savu darbistabu šūt to, kas man patīk. Tā ir mana atpūta!»
Intervijas turpinājums: