Šuj bez piegrieztnēm
Inga rāda fotoalbumu ar pirmajiem līgavu pasūtījumiem. Šķirot čaukstošās lapas, viņa par savu tā laika veikumu izsaka kritiskus komentārus. Salīdzinot ar tagadējiem darbiem, pirmās kleitas, protams, izskatās daudz vienkāršākas, bet arī tad nebija nojaušams, ka tās šuvis cilvēks, kurš arodu mācījies pašmācības ceļā. Meistarība gadu laikā acīmredzami ir augusi, bet pamata pieeja tam, kā kleitas top, esot tāda pati kā sākumā.
Proti, Inga nekonstruē un arī neizmanto gatavas piegrieztnes. Kleitas tapšanas gaitu un tehniku viņa pirms tam pamatīgi izshēmo galvā, tad vienkārši noliek audumu un griež! Tik spēcīga ir viņas iekšējā paļāvība un pašapgūtā amata prasme. Vai tad tiešām nekad nav bijis tā, ka kaut kas nesanāk?
«Ja reizēm kaut kas nesastiķē, tad pērku jaunu audumu un šuju, kamēr sastiķē,» nosaka Inga.
Ar tikpat apbrīnojamu spītu un apņēmību viņa mēdz strādāt ar auduma toņiem – ja vajadzīga sniegbalta kleita, bet atbilstošas mežģīnes atrodamas tikai pienbaltā tonī, tad Inga tās mērks balinātājā un pūlēsies tik ilgi, kamēr pienbaltais taps par vajadzīgo sniegbalto. «Pēc horoskopa esmu Auns, stipri spītīgs! Arī vīrs ir Auns, bērni ir Auni un Mežāži. Ragaino bars! Ja kaut ko iedomājos, tad daru. Ja vēl kāds pateiks, ka man nesanāks… Labi, neparādīšu ragus uzreiz, bet pēc laika gan.»
Intervijas turpinājums: