Šoreiz «ies uz visu banku»
«Putnu balles» mūziķis un Eiropas Parlamenta Konservatīvo un reformistu grupas preses sekretārs Kārlis Būmeisters jau daudzus gadus aizraujas ar vienu no pasaulē grūtākajiem sporta veidiem – triatlonu, kurā ietilpst peldēšana, braukšana ar velosipēdu un skriešana. Jau pērn viņš startēja sacensībās Igaunijā, kur 900 dalībnieku konkurencē kopvērtējumā ieņēma 200. vietu. Viņš pievārējis «Ironman» triatlona vidējo distanci – 1,9 km peldus, 90 km uz velosipēda un pusmaratonu jeb 21,1 km skriešus. Savā vecuma grupā, kur konkurentos bija 109 vīri no visas pasaules, viņš izcīnīja augsto 27. vietu, bet starp visiem Latvijas triatlonistiem izcīnīja otro vietu. Triatlons ir iekļauts arī olimpisko spēļu programmā, un tur jānopeld vien 1,5 km, jānobrauc ar riteni – 40 km, bet jānoskrien – 10 km. Tagad Kārlis briest kam neiedomājamam – viņš «ies uz visu banku», un iecerējis piepildīt sapni – pievārēt īstenā triatlona «dzelzs vīru» distanci, kur jānopeld 3,8 km, ar riteni jānominas 180,2 km un jānoskrien 42,2 km. Tam viņš trenējas jau ilgāku laiku, un sacensības notiks jūlija pirmajās brīvdienās Vācijas dienvidos, Rotā.
«Sacīkstes iekrīt tieši pirms Eiropas Parlamenta pēdējās plenārsesijas pirms vasaras brīvdienām, un tā būs Strasbūrā – netālu no sacensību vietas. Katrā gadījumā kolēģus esmu brīdinājis, ka pirms sesijas man būs fiziski smagāks pasākums. Domāju, viņi ar izpratni un pietāti pret mani izturēsies, ja nu atkopšanās būs smagāka,» nosmej Kārlis.
Cenšas iesaistīt ģimeni
Sacensības Rotā mūziķim ieteicis viņa treneris triatlona guru Mārtiņš Marnauza. Šī distance Eiropā esot gluži kā garo distanču meka. Mūziķis neslēpj – viņš ir tikai triatlona entuziasts, bet, kad sāk stāstīt, kā aizrit gatavošanās sacensībām, mati vai stāvus ceļas. «Kādas 10 stundas nedēļā treniņiem cenšos noziedot.
Bieži 42 km neskrienu, bet brīvdienās noskriet 21 km sanāk.
Tad kādu nedēļu atpūšos un atkal noskrienu 20 vai vairāk kilometru. Arī 180 kilometrus ar riteni vienā reizē esmu pievārējis, kaut ne bieži. Šogad peldējis četrus kilometrus vēl neesmu, bet tuvākajās brīvdienās plānoju to izdarīt. Galvenais ir regulāri sportot, lai muskuļi pierod. Mačos jau pēc stundas, divām, astoņām un pat desmit, kā tas ir manā gadījumā, nekas nebeigsies,» saka Kārlis. Viņš lēš, ka trasē varētu būt ap 11 stundu. «Tas būtu cienījams rezultāts. Protams, laikapstākļi āra sacensībās var ieviest korekcijas. Trakākais man gadījies pērn Smiltenē vidējās distances triatlonā. Todien bija 35 grādu karstums. Nu, diplomātiski izsakoties, tās bija ļoti romantiskas sacensības,» atceroties piedzīvoto, noskurinās Kārlis.
Treniņos viņš reizēm iesaista ģimeni. «Uzsēdinu puiku uz riteņa. Viņš brauc, es skrienu. Tā sanāk ar dēlu pavadīt laiku. Kad piepumpējos, sēdinu uz pleciem meitu,» treniņu knifus atklāj Kārlis. Ģimene viņa sportošanas kāri atbalsta. «Gan jau sieva gribētu, lai es mājās padarītu kādus saimniecības darbus, nevis skraidītu un peldētu. Bet viņa to neizrāda, jo klusībā saprot – ir taču vēl mentāli neproduktīvāki pasākumi, kādos es varētu pavadīt savu brīvo laiku,» atklāj mūziķis.
Sporto no sešu gadu vecuma
Stāstot, kā nonācis līdz triatlonam, Kārlis teic: «Kad mati lēnām sāk no pieres atkāpties, pusmūža vai trešdaļmūža krīze ir pienākusi. Katram tā izpaužas citādi. Man – ar sacensībām. Savā ziņā tāpēc, ka domāju par veselību. Uz šo visu gāju pakāpeniski. Slodze, kādu uzņēmos, citam varētu – tieši pretēji – sabendēt veselību, bet es jau no bērnības sportoju. Vecāķos citādi nemaz nevarēja – no sešu gadu vecuma būt sportiskam un stipram bija pamatvalūta, lai tevi kāds ciematā ņemtu par pilnu. Varēja nezināt reizrēķinu, bet bija jāprot uzkāpt kokā, nozāģēt dēli štābiņam, braukt ar riteni, ieskriet jūrā,» atminas mūziķis.
«Tagad esmu kļuvis piesardzīgs, racionāli skatos, ko varu izdarīt un ko nevaru. Pārāk ar tempu neaizraujos, neesmu pārāk ātrs, bet ļoti izturīgs,» teic Kārlis.