«Es aprecējos ar savu pirmo vīru un mums ir kopīga meita. Mums bija viens papīrs, kurā norādīts – tas, kas ir viņa, paliek viņam, un tas, kas ir man, paliek man. Neviens nevienam nav neko atņēmis. Nav jau arī tā, ka mēs kaut ko dalījām. Kad mēs šķīrāmies, mums nebija ko dalīt, jo tas bija jau atrunāts. Mēs kopā audzinām meitu, kas dzīvo pie viņa. Kad es varu, es aizbraucu pie viņas vai ņemu viņu uz Latviju.
Man liekas, ka tas ir vislabākais. Citādi sanāk tā, ka apprecies, lai pēc tam kaut ko sadalītu. Tāpēc mēs neprecamies, satiekos ar šo cilvēku tikai mīlestības dēļ. Man ir svarīga mīlestība un komforts attiecībās, lai justos droši un aizsargāta. Tas ir vajadzīgs sievietei un tajā nav nekā slikta. Nauda ir arī svarīga lieta, jo bez nauda mēs nevaram izdzīvo,» stāsta Katy Tindemark.