Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Grupas «Instrumenti» dalībnieks Reinis Sējāns ar sievu vokālo pedagoģi Maiju Sējāni 10. maijā, kad Maijām svinama vārdadiena, izvirzīja mērķi – līdz Jāņiem jākļūst par kuģa kapteiņiem. «Maijai todien uzdāvināju pasaulē romantiskāko dāvanu – teorijas grāmatiņu «Atpūtas kuģu vadītājiem» un jaudīgu laivas motoru. To iestūmu istabas vidū un teicu: «Šis motors tur stāvēs līdz brīdim, kad būsim nokārtojuši kuģošanas eksāmenus!»,» žurnālam «Privātā Dzīve» paziņojis Reinis. Tā kā neviens no viņiem nav gribējis, lai motors istabas vidū stāv mūžam, abi sākuši mācīties navigācijas zīmes un kuģošanas noteikumus. «Veltījām tam vairākus vakarus,» saka Sējāns.
Lai arī mācību sākumā Reinis nedaudz apjucis, kā vispār var tikt pie kuģa kapteiņa dokumentiem, viss izrādījies vienkārši – teoriju apgūst pašmācības ceļā, bet eksāmenu kārto Ceļu satiksmes drošības direkcijā. «Līdzīgi kā ar šofera tiesībām – jāatbild uz 20 jautājumiem, un kļūdīties drīkst tikai divas reizes. Atpūtas kuģu vadītājiem nav jākārto braukšanas eksāmens, bet mums bija jāapgūst dažādi ar jūrniecību saistīti termini.
Dažus terminus, kad izlasījām pirmo reizi, vispār nesapratām. Vilkām laukā vārdnīcu, meklējām šo vārdu nozīmi internetā,» atceras Reinis.
Citi lasa
Jo vairāk abi pētījuši un mācījušies, jo vairāk sapratuši, un ar laiku pareizās atbildes vairs nebija grūti atrast. «Trenējāmies CSDD mājaslapā, kur ir teorijas eksāmena tests. Mūsu mērķis bija 10 reizes pareizi atbildēt uz visiem konkrētā testa 20 jautājumiem. Kad tas bija darīts, devāmies uz CSDD, kur kārtojām eksāmenu. Abi pareizi atbildējām uz visiem jautājumiem,» lepojas Reinis.
Kad apliecība ir kabatā, Sējānu pāris nu var stūrēt līdz 12 metriem garus motorizētus kuģošanas līdzekļus un vizināties Latvijas ūdenstilpnēs, kā arī iebraukt Baltijas jūrā līdz pat trim kilometriem no krasta. Iepriekš viņiem bijusi laiva, kuru pirms septiņiem gadiem Reinis nopircis, iztērējot 30. jubilejā sadāvināto naudu.
«Tā bija ar tik švaku motoru, ka to varēja vadīt bez tiesībām. Kādu laiku bijām aizņemti darbos un laivu neizmantojām. Tā bija pielijusi ar ūdeni – žēl skatīties. Pērn to pārdevām un tagad esam pasūtījuši jaunu laivu, kas ir tieši tāda, kādu gribam, un lieliski saderēs ar jau nopirkto motoru. Tā būs neliela, bet ātra. Varēsim braukt ar 50 km/h un ātri nokļūt uz mūsu mīļākajām copes vietām, piemēram, Lielupē. Uz tās būs arī visādi skapīši, makšķeru turētāji un citas uzpariktes – lai ir tā, kā mums ērtāk,» aizrautīgi stāsta Sējāns.
Laivas cenu viņš pagaidām neatklāj, bet zina teikt, ka vienkāršāka laiva, piemēram, var maksāt 800 eiro, bet jaudīgāka – pat 10 000 eiro. Viņš pasmej – kādam var rasties jautājums, vai šāds vaļasprieks vispār atmaksājas, ja centrāltirgū zivis var nopirkt par kādiem 10 eiro kilogramā. «Mūsu gadījumā jautājums nav par zivīm. Drīzāk par to, ka tā vienmēr ir forša diena – ar laivu upē, kad esi svaigā gaisā un baudi dabu. Nav tā, ka mums nebūtu ko ēst. Ar Maiju esam sprieduši, ka cilvēku prioritātes ir dažādas un citam noteikti liksies pilnīgi absurdi šādi tērēt naudu. Bet katram savi tarakāni galvā, ar kuriem sadzīvo. Un šie ir mūsu,» saka Sējāns.
Kas noticis ar Reiņa kolēģi Jāni Šipkēvicu, lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!
