Tu joprojām dzīvo Engurē?
Jā. Engure ir fantastiska vieta – viss zaļš, jūra, mežs, ezers…
Tas tev ir mantots vai iegūts īpašums?
Iegūts. Savulaik, kad dzīvoju Rīgā, man tur kļuva par traku – nebija rakstura, nepratu uzvesties… Izdomāju, ka jādzīvo kaut kur nostāk. Biju iemīļojis pa vasarām atpūsties Engurē, tad nu tur arī meklēju, ko varētu noīrēt. Un atradu šo māju, kuru sākumā īrēju, bet beigās arī nopirku – nebija plānots, ka tā izvērtīsies, bet esmu priecīgs, ka sanāca. Ideāla vieta arī bērniem!
Bērniem? Nezināju, ka tev ir bērni – intervijās to parasti nestāsti. Jā, nav gribējies to afišēt un stāstīt, īpaši, kad bērni bija mazāki. Esmu publiska persona, un man gribas savējos pasargāt. Tāpēc arī Engure ir laba vieta – prom no Rīgas, no liekas uzmanības.
Bet, jā, mums ar Evitu ir divi bērni – Lea un Leo, meitai ir seši gadi, dēls pāris gadu jaunāks.
Tik interesanti vārdi – kurš tos izdomāja?
Vārdi atnāca no kosmosa agrā rīta stundā, tiešām! Naktīs un agros rītos mani bieži apciemo labākās domas – tādā kā pusmiega stāvoklī, un es tām ļaujos. Prāta vētrai gandrīz visas skatuves idejas šādi ir atnākušas!
Kaspar, ko tev nozīmē ģimene?
Grūti tā definēt. Vienkārši sakot, ir forši, ka ir mājas, kur tu vari atgriezties, novilkt kurpes un apsēsties. Mierā. Un sajūta ir vēl labāka, ja mājās ir enerģija, ja zini: ir kāds, kas uztur siltu pavardu, ja bērni ņemas apkārt… Manu bērnu mamma ir lieliska, viņa ir arī galvenā audzinātāja. Vispār bērni ir labākie antidepresanti, ja runājam tā egoistiski. Un no viņiem ļoti daudz ko var mācīties!
Piemēram, ko?
Faktiski pašu galveno! Mēs visi dzīves gaitā aplīpam ar sasmeltām gudrībām, un bērni ir tie, kuri iemāca atkal rast vienkāršu prieku dzīvošanā. Bez nosacījumiem, rotaļīgi, ar dzīvotgribu. Pieaugušajiem bieži ir rūpes, viņi ir racionāli, pragmatiski, tāpēc reizēm zūd prieks un kaut kāda vienkārša jēga. Un bērni to atkal iedod, atgādina.
Visu interviju, kā arī par to, kādi ir Kasapra Rogas audzināšanas principi un kāpēc viņš vēl arvien nav apprecējies ar Evitu, lasi jaunākajā žurnālā IEVA.
Žurnālā lasi:
«Būt mammai – tas ir