«Smagākajos brīžos mēģinu atcerēties divas lietas: ka ārkārtīgi mīlu savu darbu – hokeju – un vienmēr esmu gribējis izdarīt to, kas citiem nav izdevies. Man ir bijuši divi mērķi – būt visjaunākajam hokejistam, kas iekļuvis pieaugušo izlasē, un spēlēt NHL. Abus esmu sasniedzis. Treniņos nemitīgi sevi fiziski izaicinu. Tas ne vienmēr ir patīkami, bet tad sev saku: tas tev palīdzēs sasniegt cerēto. Kopumā man ir mega laba dzīve. Tā ir prasījusi daudz veselības, man bijušas četrpadsmit operācijas, esmu redzējis, kā laukumā mirst cilvēks, esmu spēlējis ar lauztu roku un pēc spēles nonācis reanimācijā. Bet pats to esmu izvēlējies un esmu tam morāli sagatavots. Tā ir panākumu cena un darba daļa. Astoņpadsmit gadus Latvijas izlasē jutos, ka vienmēr zaudēju. Ar to nevar sadzīvot, to var tikai neizrādīt, bet sāp tik un tā. Lielu uzvaru dzīvē ir maz. Bet ar vienu uzvaru vari atspēlēties par zaudējumiem. Tāpēc ir svarīgs sestais spēlētājs – visas valsts mīlestība. Kad sāpēs un zaudējumos sajūti to, tad it kā ieej tunelī un tevi uz priekšu dzen buļļa spēks. Un vēl – agrāk uz krekliem bija tikai numuri, tagad ir arī uzvārdi. Arī tas motivē. Mani sasniegumi ir visas manas dzimtas sasniegumi.»
Publicēts 2023. gada žurnāla Santa Nr. 10