Rīga +19°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēkšņi piezvanīja Pauls
Samtaina un sulīga basa īpašnieks Edgars Ošleja, kurš pagājušajā gadā saņēma Lielo mūzikas balvu kategorijā Jaunais skatuves mākslinieks, PDz stāsta, ka nekad nebija iedomājies, ka viņu varētu uzrunāt komponists Raimonds Pauls. «Biju uzaicināts Latvijas Radio programmā Klasika ierakstīt 10 dziesmas no klasiskās mūzikas repertuāra. Raidījuma vadītāja Anna Veismane bija ieteikusi Raimondu Paulu noklausīties ierakstu.
Acīmredzot Maestro bija izdzirdējis manu balsi, jo pēc laiciņa viņš ar mani sazinājās.
Bija ieinteresēts iepazīties un noklausīties manu balsi klātienē. Viņš man iedeva vairākus skaņdarbus… Un diezgan ātrā laikā tos ierakstījām. Klusais vīrs un Es esmu upe – tās ir pilnīgi jaunas Paula dziesmas, kas jau skan Latvijas Radio,» par savu pēkšņo sadarbību ar Paulu stāsta Edgars.
Viņš uzsver, ka jau 19. novembrī VEF Kultūras pilī būšot dzirdama vesela programma ar jaunām un senākām Paula kompozīcijām – Zied ievas Siguldā, Latviešu jūrniekiem, Veltījums Dzejniekiem. «Visu atklāt nevaru, bet pateikšu – ja reiz radās tāda iespēja, palūdzu Maestro iekļaut programmā arī man iemīļoto viņa dziesmu Mežrozīte. Viņš neatteica,» teic Edgars.
Mēģina pie Paula studijā un mājās
Stāstot par sadarbību ar Maestro, viņš uzsver, ka programma ir tapšanas procesā. «Mēģinām Latvijas Radio pie Paula studijā vai arī pie Maestro mājās, kur ir pilnīgs klusums un neviens netraucē. Ja skolotājs stingrā balsī ko stāsta, tas nenozīmē, ka viņš ir dusmīgs. Tas ir darba process, kas vērsts uz rezultātu.
Katrā ziņā ar Maestro ir patīkami kopā darboties. Viņš ir pacietīgs,» tā Ošleja.
Maestro jau pavasarī savam paziņu lokam bija stāstījis un lepojies, ka atradis jaunu talantu. Tagad par Edgaru Ošleju viņš jokojot saka: «Nu, smuks, gluži kā priekš žurnāla vāka!» Viņš atzīst, ka koncertā parādīsies, uz ko viņš ir spējīgs. «Skaists dziedātājs ar skaistu balss tembru. Kā viņš tālāk veidos savu karjeru, tad jau redzēs. Bet esmu priecīgs dzirdēt, ka viens cilvēks arī dzied. Viņš jau nav nekāds iesācējs, viņam jau ir operdziedātāja pieredze. Esam ierakstījuši vairākas senākas manas dziesmas, kuras gribu, lai viņš nodzied tā, kā tās tiešām vajadzētu nodziedāt,» uzsver Maestro.
Ar kori vien nepietiek
Edgars atklāj, ka īstenībā par dziedātāju nemaz nav domājis kļūt. «Man patika dziedāt, bet bērnībā tiešām nebija domu par dziedāšanu publikas priekšā. Pirmajās klasītēs dziedāju korī. Nomainījās kora vadītāja, sāku pat no nodarbībām bēgt. Mans sapnis drīzāk bija uzņēmējdarbība, tāpēc arī mācījos Rīgas Komercģimnāzijā un Rīgas Tehniskajā universitātē. Tur bija pasniedzēja Maija Feldmane, kura mani uzaicināja dziedāt korī basu grupā. Vēlāk dziedāju Jaunajā vīru korī, vēlāk bija koris Pa saulei, kuru diriģē Jānis Ozols. Taču vienā brīdī sapratu, ka ar kori man ir par maz, gribu vairāk izpausties mūzikā un izvirzīju mērķi – opera, jo tur trūkst basa partiju dziedātāju,» atminas Edgars.
Diriģents Ozols nācis talkā, ieteicis pedagogu Robertu Hansonu, kurš varētu pastrādāt un attīstīt Edgara balsi. «Viņš arī tagad ir mans drošais balsts, gluži kā krusttēvs mūzikā,» par Robertu teic dziedātājs. Lai arī Edgaram nav muzikālās pamatizglītības, pēc gadu ilgas gatavošanās, viņš iestājies Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālajā nodaļā.
«Reizēm piņķerējos pa notīm, jo pieredze ar nošu lasīšanu un solfedžo man nebija liela, taču akadēmiju absolvēju,» stāsta Edgars.
Īpaši priecīgs viņš ir par to, ka akadēmijā varēja iegūt papildus zināšanas – apgūt aktiermeistarību, mūzikas teoriju, skatuves kustību un skatuves runu. Tā tagad lieliski noderot reklāmu, filmu un seriālu ierunāšanai. «Liela daļa noteikti skatījās turku seriālu Lieliskais gadsimts. Es tajā ierunāju tekstu latviešu valodā. Man pašam seriāls patika, dzīvoju līdzi notikumiem. Atsevišķi varoņu pieņemtie lēmumi mani kaitināja, bet biju spiests sēdēt un ierunāt,» viņš smejas.
Edgars stāsta, ka ir brīvmākslinieks, nu jau guvis lielu pieredzi, dziedot arī uz Eiropas valstu skatuvēm. «Vairākas sezonas esmu pavadījis Prāgā, Čehijā, tikko viesojos Vācijā, Veimārā,» teic dziedātājs, atzīstot, ka tagad gatavojas Latvijas Nacionālajā operā iestudējumam Hofmaņa stāsti, kura pirmizrāde būs 26. septembrī.
Sievu noskata darbā
Edgars stāsta, ka viņa balss vainojama arī pie tā, kā saticis sievu. «Ar Sigitu iepazināmies pagājušā gada aprīlī. Darbā. Sākām kaut kā runāt. Tad atkal nākamreiz saskrienoties parunājām… Arvien vairāk sapratām, ka mums ir līdzīgas intereses, spriedumi par dzīvi, arī humora izjūta. Tā ir svarīgākā, jo kā citādi tikt cauri dzīves grūtībām. Tikai ar humoru un mīlestību,» klāsta dziedātājs.
Nepagāja pat pusgads, kā Edgars Sigitu bildināja. «Man vienkārši uzradās jautājums – kāpēc mēs neesam precējušies, man tas nešķita loģiski. Mums viss sakrita tik ļoti, ka pat bail,» tā Edgars, piebilstot:
«Man svarīgi, ka viņa saprot, ko daru, un viņai patīk, kā es dziedu. Protams, dziedu arī mājās tieši sievai.»
Šovasar viņi apceļojuši Eiropu. «Tas bija mūsu kāzu ceļojums, kurā devāmies ar auto. Izbraucām smuku aplīti – bijām Lietuvā, Polijā, Austrijā, Horvātijā, Čehijā. Varējām apstāties, kur gribam, nebija jāveic rezervācijas. Ilgāk uzkavējāmies Prāgā, kur biju dzīvojis un strādājis, apmeklējām manu iemīļoto Café Luvra, kur ir ļoti garšīgs liellopa tartars, pēc tam nakšņojām kempingā uz Vltavas salas,» atminas Edgars. Abi labprāt dodas garos pārgājienos un izbraukumos ar velosipēdu. «Nesen bijām aizbraukuši uz Jaunmārupi vērot lidmašīnas. Daudz esam gājuši gar jūru, tas mums abiem ir lielisks veids, kā izvēdināt galvu.»
Citus interesantus rakstus lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!
