Rīga +13°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Viens punkts, ko jūs piedāvājat uzņēmuma darba sludinājumos ir latviešu valodas kursi, lai palīdzētu cilvēkiem Latvijā integrēties. Jūs 13 gadus šeit esat valdes priekšsēdētājs. Kāpēc jūs nerunājat latviski?» intervijas sākumā airBaltic valdes priekšsēdētājam Gausam vaicāja žurnālists Gundars Rēders.
«Man nav bijusi vajadzība tajā runāt uzņēmumā. Latviešu valoda būtu vajadzīga privātajā dzīvē, bet uzņēmuma darbībā pietiek ar angļu valodu un tā ir starptautiska kompānija. Esmu mēģinājis divreiz apmeklēt valodas kursus, bet tādu valodas līmeni, lai sniegtu interviju, neesmu sasniedzis,» pēc mulsinošas pauzes atbildējis Gauss.
«Nedomāju, ka tad, kad mani noalgoja vai to, ko daru savā darbā, latviešu valoda ir nepieciešama.
No manis sagaida, lai veidoju uzņēmuma nākotni, ko es arī daru,» uzsver airBaltic vadītājs.
Intervijā sacītais sacēlis pamatīgu vētru sociālajos tīklos. Īpaši dedzīgi Gausa attieksmi nosoda Imanta Ziedoņa dēls, rakstnieks un žurnālists Rimants.
«Nupat radījumā Viens pret vienu tika intervēts airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Kāpēc šis kungs ar visu savu algu – 828 942 eiro (2023 gadā) nav uzskatījis par nepieciešamu kaut vai pieklājības līmenī iemācīties latviešu valodu?
Ja nemaldos, viņš atrodas Latvijā jau vairākus gadus. Ja nemaldos, šis uzņēmums daļēji pieder arī Latvijas valstij. Kāpēc nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā Gausam tik liela alga? Alga esot atbilstoša citiem Eiropas aviokompāniju vadītājiem. Kad Latvijas cilvēkiem būs tādi paši ienākumi kā turīgo Eiropas valstu iedzīvotājiem, tad sāksim salīdzināt dažādu valžu vadītāju algas,» raksta Ziedonis.
Arī citi ļaudis sociālajos tīklos pārmetuši Martinam Gausam augstprātīgu attieksmi pret valsts valodu.
Problēma ir tajā, ka Latvijas Republikas valsts amatpersona trīspadsmit gadu laikā valsts valodu nespēj iemācīties, negrib iemācīties un par valsts valodu nesodīti ņirgājas. Pret ko iestājāmies 1989. gadā. Precīzi. Attiecas pret Latviju kā pret koloniju. https://t.co/ZP9qhmRuzh
— Kristīne Jarinovska (@jarinovska) October 22, 2024
Tomēr netrūka arī skatītāji, kurus pārsteidza Gausa trāpīgās atbildes uz žurnālista jautājumiem.
Exellenta pozīcija Gausam, nenolaisties līdz kritiskiem jautājumiem.
— Aivars (@Borovkovs) October 22, 2024
Apgalvojums, ka labi saprotas ar Briškenu, ir ļoti ticams.
Briškens viņam ierādīja, ka te nevienu var neņemt galvā. @gundarsreders, diemžēl, netika ar to galā #AirBaltic_slikta_servisa_etalons.
Jau sen.
wow, jāatzīst, ka Gauss ir labs! Ļoti labs.
— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) October 22, 2024
Tā ir jāspēj performēt tiešajā ēterā!
1 : 1 pie Rēdera.
airBaltic pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
airBaltic auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% airBaltic akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 – 2,03%.
