Iemācījies apzināti vadīt emocijas
No Dona strāvo miers un pārliecība. Viņš nemēdz izplūst garās runās, bet viņa publiski teiktais ikreiz ir kodolīgs, dziļš un trāpīgs. Gluži kā pēc nokļūšanas Eirovīzijas finālā, kad Dons preses konferencē pamanījās pāris vārdos uzrunāt visu Eiropu, un pateikt nē karam tā, ka šo vēstījumu ļoti personiski uztvēra un atbalstīja visas konfliktos iesaistītās puses. Pirms dažiem gadiem dziedātājs Santas Ančas intervijā žurnālam Santa atzina: «Tas, ka vadu emocijas, ir ilgstošs process. Kad esi bērns, tu slikti jūties, krīti zemē, sper pa galdu, tagad pieaudzis vairs nevari to atļauties. Emocijas ir jāvada, lai nenodarītu kādam pāri vai nepateiktu ko skarbāku. To es vienmēr pārdomāju, tāpēc reizēm pat nerunāju.
Tev nav tiesību aizvainot otru cilvēku, viņam ir pilnīgi cita dzīve,
viņš izgājis cauri tādām lietām, ko mēs varbūt pat nezinām. Kurš ir teicis, ka mans viedoklis ir pareizāks? Man reiz teica – ja tev šķiet, ka piecdesmit gadījumos tev ir taisnība, tad brauc uz Volstrītu un kļūsti par miljonāru.»
Guļ satīna gultasveļā un brauc ar Harley-Davidson
Vaicāts par naudas nozīmi savā dzīvē un karjerā, Dons sacīja: «Man Jānis Domburs uzdeva jautājumu: «Cik tev vajag?» Es atbildēju – dienā 2200 kaloriju. Galvenais, lai vari ēst to, ko gribi, nevis to, ko tev dod. Tu nevari pusdienot vienlaikus vairākos restorānos, tāpēc mēģini dabūt labāko. Nauda pati par sevi ir ļoti svarīga mūsu pasaulē, un es to redzu kā instrumentu, ar ko strādāt. Protams, kad nāk pirmā lielā nauda, visiem mazliet pazūd realitātes sajūta. Un sāc piepildīt pirmo, otro, trešo sapni.
Ļoti gribēju nopirkt satīna gultasveļu.
Man ir jutīga āda, grūti gulēt, un bija brīdis, kad varēju to piepildīt.
Satīna palagi un Harley-Davidson. Vari pasmaidīt – normāls džeks guļ smalkā zīda paladziņā.»
Mīļākās filmas skatās atkal un atkal
«Ir tādas filmas, ko skatos reizi gadā. Šindlera sarakstu jau divdesmito reizi. Katru reizi pamanu kaut ko citu, katru reizi raudu. Tu uzliec filmu, izdzīvo līdzi cilvēku sāpēm un tādējādi izaicini sevi uz emocijām. Vadi tās, ļaujies, skaties, apturi. Iespējams, ka tā ir tāda emociju sporta zāle. Tāpēc, ka zinu, ko dabūšu. Kā ejot uz restorānu ar zināmu ēdienkarti. Tu izdomā – šodien gribas sēras, tad patīsim Šindlera sarakstu, Forestu Gampu vai Pamesto.
Man patīk šādi smagie žanri, patīk arī romantiskās filmas.
Filmā svarīga ir mūzika, un tādi giganti kā Alans Silvestri vai Džons Viljams ir meistari, lai stāsts, bilde un skaņa ievestu emociju vulkānā. Pēc tam kļūst vieglāk. Ar šīm kino sērām un skumjām tu iemācies ātrāk tikt pāri neveiksmēm.»
Raud, klausoties mūziku automašīnā
«Varbūt kāds būs redzējis, ka braucu mašīnā un krustojumā raudu pie mūzikas. Bieži tas nenotiek, bet man patīk izaicināt emocijas.
Esmu arī sapratis, ka skumjais neiznīcina, skumjais piepilda.
Tā ir tāda ūdens šalts dvēselei. Skumjās prieks par dzīvi ienāk lēnāk, un tu vari izdomāties līdz sirds patikai,» žurnālam Santa ir teicis Dons.
Kļūst vājš sievišķības priekšā
Dons nemēdz publiski runāt par savu privāto dzīvi. Arī tajās retajās reizēs, kas iziet sabiedrībā, mūziķis parasti to dara viens. Tikai retu reizi viņš redzēts kopā ar modeli Madaru Mālmani. Pirms došanās uz Malmi intervijā žurnālam Ieva Dons apstiprināja, ka ir attiecībās. Kāda sieviete spēj pietuvoties tam Donam kādu mēs, iespējams, nemaz nepazīstam? «Mans Ahilleja papēdis, lai iepatiktos sieviete, droši vien ir pieminētā humora izjūta, spēja kopīgi pasmieties pašiem par sevi. Vēl sievišķība. Kad vīrietis zina, kā pieskrūvēt gleznu, bet sievietei ir vīzija, kāda būs šī glezna.
Kļūstu vājš no šādas sievišķības, kurā ir gudrība, koķetērija un mazs, pārvaldīts disbalanss,»
Santas Ančas intervijā atklāja mūziķis.
Trīs īpašas sarunas!