«Kaspars – tāds liels un smuks – man piedzima 22 gadu vecumā. Dzemdību namā visi teica – vai, kāds skaists bēbis! Viņš svēra 4900 gramus un pasaulē nāca patiešām viegli,» sarunā ar PDz atcerējās basketbolista Kaspara Kambalas mamma – Jelgavas veselības centra Fitland masiere Elita Grāve. Dēla basketbolista karjera nu ir galā, un nu viņš nolēmis atkal nopietnāk pievērsties boksam.
«Boksa ringā dēlu ne reizi vēl neesmu redzējusi. Pirms desmit gadiem, kad viņš boksera karjerai Lasvegasā pielika punktu un atgriezās basketbolā, es biju laimīga. Teicu: «Paldies Dievam, vismaz pa tavu galvu neviens vairs nesitīs!» Katrs nokdauns, nemaz nerunājot par nokautu, tomēr ir smadzeņu satricinājums. Tādos brīžos dēla ir ļoti žēl,» neslēpa Elita. «Cerēju, ka dēls reiz kļūs par basketbola treneri, taču viņš ir izvēlējies boksu. Kaspars skaidroja tā: «Tu taču zini, ka man patīk būt uz skatuves!» Un boksa rings ir sava veida skatuve,» sprieda mamma.
«Sports ir štrunts. Es gribu, lai dēls ir laimīgs. Novēlu Kasparam vēl kādu bērniņu. Nesen skatījos viņa meitiņas Mikeilas, kas devās viņsaulē piecu mēnešu vecumā, fotogrāfijas – viņa bija tik līdzīga Kasparam, kad viņš bija maziņš...» Interviju ar basketbolista mammu, lasiet žurnālā Privātā Dzīve