Kāda aculiecinieka uzņemtie un internetā noplūdinātie foto kadri lielākai daļai sabiedrības likuši domāt, ka bijušais sportists Kaspars Kambala dienas vidū, visticamāk, bijis tik jautrā prātā, ka pat uz velosipēda nevarējis noturēties. Nu tik visiem bija iemesls iesmiet par augumā raženā vīra nedienām. «Man patīk diezgan ātri braukt ar velosipēdu. Tur bija peļķe, akmens… un tad es aizķēros. Priekšējais ritenis atdūrās, es lidoju. Ar galvu pa priekšu, atdauzot roku un plecu pret akmeņiem. Pārplēsu drēbes. Jā, es nebiju pietiekami uzmanīgs,» par notikušo stāsta Kambala.
Taču ne jau gūtās traumas viņam sāp, bet gan apkārtējo uzvedība un attieksme. «Savas dzīves laikā vairākas reizes esmu guvis visdažādākās traumas.
Tam, kurš mani bildēja, es tomēr gribu pajautāt: «Kad cilvēks nokrīt, ko labāk iesākt – fotografēt vai paprasīt, vai nav nepieciešama palīdzība.
Man, protams, šoreiz nevajadzēja palīdzību. Tomēr varēja būt visādi. Asinis tecētu vai būtu vēl kaut kas noticis. Kad dzīvoju Turcijā, piemēram, kādam salūza mašīna, uzreiz desmit cilvēki gāja klāt un gribēja palīdzēt. Te, Latvijā, esam gatavi viens otru apēst, lai gan mūsu ir tik maz,» aizdomājas Kambala.
Vairāk lasi žurnālā «Privātā Dzīve»!