Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mājas Jāņkalni celtas 1940. gadā, tās atrodas Smiltenes novada Drustos. Teritorija ap īpašumu rakstītos avotos pirmoreiz minēta 1262. gadā. Mūslaikos Jāņkalnu tuvumā ir sabiedriskā transporta pieturvieta, baznīca, bibliotēka un veikals, ko var ērti sasniegt, braucot ar riteni.
Inese un Andris Tauriņi īpašumu iegādājās 2016. gadā no dzimtas, kas to cēlusi. Mājā dzīvo arī trīs viņu bērni – Eduards, Ģertrūde un Teodors.
Inese ilgstoši darbojusies sabiedrisko attiecību jomā un nevalstiskajās organizācijās, pašreiz vada sabiedriskā labuma biedrību Sabiedrība par atklātību – Delna, bet Andris ir zvērināts advokāts, partneris Sorainen Latvijas birojā.
Māja bijusi uzreiz apdzīvojama, lai arī ūdens tikai akā, no kuras tas izmantots lopu dzirdināšanai. Tāpēc, attīrot ēku no padomju laika mantojuma mēbelēm, uzreiz izlemts vienā tās stūrī ierīkot vannasistabu un ievilkt ūdeni virtuvei, izrokot arī jaunu aku un ievietojot tajā sūkni.
«Mums nebija nekādu zināšanu par to, kā jāatjauno senas koka mājas, tāpēc šodien es teiktu – ar vannasistabas ierīkošanu esam pamatīgi kļūdījušies. Izpētot dažādas interešu grupas Facebook un ekspertu viedokļus, drīz vien paplašinājām redzesloku – kādi materiāli ir izmantojami, lai nezaudētu senas koka mājas estētiku un vērtību,» saka Andris.
Ja šodien mainītu logus, neliktu vairs koka pakešu logus, bet gan futerlogus.
«Taču šī izpratne un prasīgums nāca vēlāk. Kad bija skaidrs, kādu redzam šo māju, ar kādu skandināviem raksturīgu vienkāršību un pietāti pret materiāliem, tad šai idejai arī sekojām pārējā mājas daļā,» atklāj Andris.
Noņemot ārsienu apmetumu, atklājies, ka divas gala sienas ir izpuvušas. Tās izbūvējot, saimnieki interesējušies par piemērotu koka sienu siltināšanu. Izmantota ekovate un kokšķiedras plāksnes, bet no iekšpuses sienas noklātas ar niedru paklājiem un apmestas ar kaļķa apmetumu.
«Nācās apmācīt meistaru, kā tas jādara, atstāstot padomus, ko ieguvām no cilvēku atsauksmēm, kas to jau veikuši savās mājās. Gods kam gods, meistars bija atvērts jaunai pieredzei un izdarīja visu, kā gaidījām. Ievērojām, ka laukos saimnieki patiesi priecājas, kad, ielikuši lamināta grīdas, pakešlogus, izmantojuši plēves, iegūstot vecās koka mājās sen kāroto eiroremontu. Pilsētniekiem ir tieši otrādi – eiroremonts ir apnicis, vērtība ir koka māju atjaunošana ar līdzvērtīgiem materiāliem, tāpēc laukos nav viegli atrast meistarus, kam būtu šāda pieredze,» atceras Andris.
Visu rakstu lasiet jaunākajā žurnāla LAUKU MĀJA numurā, kas pieejams preses tidzniecības vietās visā Latvijā!
