Kad Lenvijas Sīles grāmatas Ar ko pārsteigsit? Jaunatnes teātra pirmā studija atvēršanas svētkos Eduarda Smiļģa teātra muzejā vārds tika dots aktierim Rūdolfam Plēpim, viņš savu sakāmo aizstāja ar diviem gariem Imanta Ziedoņa dzejoļiem. Tas bija tik aizkustinoši, ka publika klausījās, elpu aizturējusi.
Aktieris uz pasākumu bija ieradies meitas Viktorijas pavadībā, taču ikdienā par viņu gādā un Rūdolfam palīdz aprūpētāja. Viņa pagatavo gan gardas maltītes, gan aktieri izved pastaigā. «Ļoti inteliģenta sieviete, kādu laiku dzīvojusi ASV. Tagad pasniedz arī angļu valodu deputātiem. Mums ir daudz ko pārrunāt,» palīdzi slavē Plēpis.
Savukārt meita Viktorija aktieri vedot uz ierakstiem radio, koncertiem un dažādiem pasākumiem. «No manas dzīvesvietas Alunāna ielā izsaucam taksi un braucam uz radio. Ar mazmeitu Mariju Grietu esam ierakstījuši pasakas un dziesmas. Paldies Dievam, vēl ir, ko darīt. Man jau tikai paziņo, ka ir kaut kas ieplānots. Es tik saku – galvenais, uzbīdiet mani uz skatuves!» smej Rūdolfs, atzīstot, ka koncerti sarunāti jau uz nākamo rudeni.
Savas redzes problēmas aktieris sauc par tumsību.
«Tas ir redzes nerva bojājums. Redzu vien to, vai gaisma ir ieslēgta vai izslēgta. Nu, brīnumi jau notiek, bet tikai Jēzus var miroņus atdzīvināt,» par to, kā sadzīvo ar aklumu, viņš joko. Lielāko daļu dienas aktieris pavada, klausoties radio. «Tad man ir, ko uzjautrināties. Piemēram, nupat izsmējos par to, ka Rail Baltica vadītāji atjēgušies, ka Eiropā sliedes ir šaurākas nekā pie mums. Nu gluži kā anekdotē!» teic aktieris. Tieši tobrīd meita Viktorija viņam atnesa sulu. To paņēmis, Rūdolfs saka: «Vīnu es nedzeru, jo rūgstoši dzērieni nav labi manai veselībai. Retu reizi mazliet kaut ko stiprāku atļaujos.»