Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Es neesmu tavā galvā
Neviens nezina, ko mēs domājam līdz brīdim, kad par to sākam runāt vai kā citādi darām zināmu. Cilvēkiem «spektrā» var likties jocīgi – kā tas ir, ka tu nezini ko es domāju? Viņam ar tevi var būt spraiga, izvērsta saruna domās, piemēram, jūs par kaut ko vienojaties. Pēc tam bērns nezināmu iemeslu dēļ ir dusmīgs. Ir ļoti liela iespējamība, ka bērnam nav skaidrs, ka šī saruna un solījumi bija vienpusēji, tikai viņa galvā. Jūs par to neko nezināt. Rodas pārpratums. Nav skaidrs cēlonis līdz brīdim, kad mēs par to iedomājamies. Ja zinām, ka šāda iespēja pastāv, ir ceļš uz risinājumu.
Es bieži pati sev un meitai atgādinu: «Es neesmu tavā galvā! Sāc no pirmā teikuma. Par kādu tēmu mēs runājam tagad?» Es pārfrāzēju dzirdēto un atkārtoju viņas teikto, gaidu apstiprinājumu, ka esmu pareizi sapratusi. Un vismaz pusē situāciju es kaut ko neesmu sapratusi pareizi. Šis ieradums ir vērtīgs visās dzīves situācijās, tas ir treniņa jautājums. Ja šo nepraktizē, tas nesanāk.
Ar cilvēku, kurš nerunā, šāda divpusēja saruna nav iespējama. Tad jāmeklē citi risinājumi – bildes, asociatīvas kustības, jārāda priekšmeti, jāķer atbildes reakcijas. Jādara viss, lai šī komunikācija būtu maksimāli abpusēja, un nav svarīgi, kā, ja vien tas strādā.
Mēs esam iedomājušies, ka valoda ir vienīgā iespēja, jo tas ir viegli mums pašiem, bet ir vēl tik daudz citu iespēju.
Mums, pieaugušajiem, kuru aprūpē ir bērns ar autismu vai autiskajā spektrā, ir jābūt ļoti precīziem un niansētiem savā komunikācijā, jo arī mūsu galvā neviens cits nedzīvo. Ja mēs par kaut ko domājam un gribam, lai to uzzina, mums tas ir jāsaka. Zīdaiņu aprūpē mums tas vairāk vai mazāk ir skaidrs – runāt ar mazo un stāstīt kas notiks, ko darīsim –, bet nez kāpēc tas pazūd, tiklīdz bērns paaugas, sāk runāt. Tā nevajadzētu būt – skaidri pateikts darbību plāns veido vidi mierīgai sadzīvei. Var gadīties, ka no miera stāvokļa līdz histērijai ir tikai viens solis – pateikt vai nepateikt: «Es tagad tev ar salveti noslaucīšu muti, jo tā ir netīra.»
