Pielāgojas tas, kam to vieglāk izdarīt
Visa pasaule ir uzbūvēta uz vairākuma vēlmju bāzes – ja vairākumam kaut kas ir pieņemams vai noderīgs, tas tiek atzīts par labu. Mazākumā palikušajiem atliek pielāgoties vai nonākt dīvaiņu kategorijā. Tā kā cilvēkam autiskajā spektrā pielāgošanās spēja nav tik elastīga, mainīties un pielāgoties nākas citiem. Līdzcilvēki nereti par to dusmojas, jo nevēlas piekāpties, tomēr lielākoties iegūst visi.
Ja zinām, ka bērnam nepatīk liels skaļums vai pēkšņi trokšņi, bet mums vajag ieslēgt tvaika nosūcēju virtuvē vai darbināt putekļsūcēju, vislabāk būtu informēt bērnu, ka tūlīt gaidāms troksnis, tad piedāvāt viņam aiziet uz citu istabu vai uzlikt skaņu slāpējošas austiņas.
Tas prasa no mums pavisam nedaudz, bet bērnam nozīmē tik daudz.
Tā nav izdabāšana, piekāpšanās, ļaušana kāpt uz galvas, izlutināšana. Tā ir izpratne un empātija, ko var iemācīties un izkopt.
Piemēram, ja bērnam vajag īsas, precīzas norādes vai atgādinājumus par darāmo, no šīs prakses iegūst visi, jo nav vietas interpretācijai un samazinās pārpratumu iespējas. Ja bērnudārza garderobē viena bērna vajadzībām uzliek bildes, kādā secībā jāģērbjas (sākumā kombinezons, tikai tad zābaki un cimdi), no tā iegūst visi bērni, jo ir skaidra secība. Iegūst arī skolotāji, jo bērni patstāvīgi spēj izdarīt lietas, kam iepriekš bija nepieciešama pieaugušā līdzdalība.