Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mairita Solima, uzņēmēja
2008. gads. Pret depresiju – sekss un balzams
«Iesaku nodrošināties ar Rīgas melnā balzāma krājumiem Tas nav pārāk dārgs, turklāt ir labas miegazāles, kas nomierinās sakarsušo un ar krīzi satraukto prātu,» aicināja Mairita Solima. Viņa ieteica skatīties krievu krimiķus, jo tur 90% gadījumu uzvar labais, bet amerikāņu bojevikus gan ne, jo tie modinot agresiju. «Ja tomēr pusčetros no rīta pamostaties un jums izmisumā gribas darīt sev galu, tomēr pārdomājiet, iedzeriet zāļu tēju un pārlasiet mīlestības romānus vai arī, ja iespējams, nodarbojieties ar seksu,» tolaik rosināja viņa.
2020. gads – uz tirgu pēc latviešu precēm
«Šajā situācijā nevajag meklēt piekto stūri. Iespējams, bieži vien paši sev un apkārtējiem izvirzām pārāk lielas prasības. Varbūt ir jānolaižas uz zemes un jāpieņem situācija, kāda tā ir?
Cilvēkus baida neziņa, biznesa ļaudis – atbalsta trūkums no valsts. Es šobrīd dzīvoju ļoti ekonomiski, atbalstu vietējos – braucu uz tirgu un pērku vietējās zemenes, gurķus, salātus. Arī lielveikalos izvēlos vietējo produkciju.
Esmu šajā laikā apguvusi to, ko līdz šim neizmantoju – Skype un internetbankas lietotni telefonā. Agrāk uzskatīju, ka man to nevajag.
Viss, ko vari radīt vai darīt pats savām rokām, uzlabo omu. Neteikšu, ka šobrīd piedzīvoju vissliktākos laikus. Man apkārt ir dārzs, kur priecēt acis un nodoties lauku darbiem. Grūtāk ir tiem, kam jāpaliek daudzdzīvokļu namos.»
Kārlis Anitens, dramaturgs un pasniedzējs
2008. gads – ar popmūziku pret grūtsirdību
«Iesaku lieki nerunāt un izvairīties no sliktām ziņām, jo tās nogurdina cilvēkus. Tas jau neko nemainīs, jo jādzīvo un jāstrādā vien tālāk un jāpārdzīvo šis laiks. Tāpēc ģimenē arī jokojamies vēl vairāk nekā līdz šim.
Mūsu ģimene aizvien biežāk iepērkas ārzemēs ar interneta starpniecību. Pat maksājot par piegādi lietas sanāk daudz lētakas.
Možu garu uzturu, klausoties 90. gadu sākuma popmūziku. Tas bija laiks, kad visiem, mani ieskaitot, jūra bija līdz ceļiem, un viss likās skaisti.
2020. gads – ietaupa uz pārtikas rēķina
«Jebkura krīze ir briesmas, kas izmaina mūsu ikdienu, bet no otras puses – arī iespēja. Tieši šo otru pusi arī jāmeklē esošajos apstākļos.
Arī man darba ziņā viss apstājās, bet ir jāskatās, ko es protu un varu darīt jaunos apstākļos. Balstoties uz studiju kursiem Vidzemes augstskolā, kur pasniedzu, un manu līdzšinējo pieredzi pasākumu veidošanā, es izveidoju jaunus kursus – Novadu kultūras procesu inventarizācija – kurus tagad vadu Latvijas pilsētu pašvaldības. Mudinu citus, ka iespējami kultūras pasākumi arī ar distancēšanos – instalācijas, skaņu un gaismas meži un tamlīdzīgi. Tā es aizpildu arī savu laiku un, ja ir, ko darīt, vieglāk nedomāt par negatīvo.
Ģimenē kardināli esam mainījuši iepirkšanās paradumus. Agrāk īpaši nepiedomājot devāmies uz veikalu katru dienu un, būsim godīgi, pēc tam kādu trešdaļu iegādātā izmetām ārā. Šobrīd vēl aizvien dodamies iepirkties reizi desmit dienās, un rūpīgi izplānojam, ko ēdīsim. Domāju, tagad arī ēdam veselīgāk un, kas nav mazsvarīgi – mēnesī pārtikai tērējam par 30 procentiem mazāk nekā iepriekš.
Uz balkona audzējam zirņus, bet tas vairāk plezīram. Šogad pievērsāmies arī puķkopībai – lielveikalos akciju laikā sēklas varēja dabūt par 20 centiem!»
Kārlis Leiškalns, Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors
2008. gads – nekādu importa sadējumu!
«Krīze ir visā pasaulē un būtībā arī formula, kā to pārvarēt, ir vienkārša: jālieto Latvijas preces, jāēd Latvijas zemnieku ražotie produkti. Nav jāēd importa saldējums, konfektes, gaļa un siers, bet gan jāatbalsta mūsu valsts tautsaimniecība,» pamācīja tā laika Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, un atzina – viņam no krīzes pat sākusi sāpēt galva – tīri vai tabletes pret galvassāpēm jādzer!
2020. gads – dzīvosim, kā dzīvojām
«Priecīgs cilvēks jebkuros apstākļos ir priecīgs, bet bēdīgais arī vislabākajos apstākļos ir bēdīgs. Šī krīze ir nepatīkama, bet salīdzinot ar 2008. gadu, daudz vieglāk pārdzīvojama. Nekādi lielie bankrota viļņi šeit nav, un Latvija salīdzinoši viegli tiks cauri. Tas nav karš.
Protams, ir arodi, kuros cilvēki ir zaudējuši daudz. Biznesa cilvēkiem ir jāatgriežas tajā situācijā, kur tie bija pirms krīzes, un mazie un vidējie uzņēmumi šobrīd jau veiksmīgi atgriežas apritē.
Šī ir psiholoģiskas un medicīniskas dabas krīze, kas, protams, nodara arī materiālus zaudējumus, bet nekas nav sagrauts un izputējis. Nav tā, kā saka – tagad dzīvosim pilnīgi citādi. Nē – kafiju tāpat dzersim un turpināsim iet uz krogiem un veikaliem. Dzīvosim, kā dzīvojām.
Tagad graujošais faktors ir neziņa, otrs pandēmijas vilnis un citi murgi. Lielais Latvijas parāds, kas būs jāatdod, ir viens no smagākajiem šajā krīzē, kas būs uz mūsu kakla tuvākā nākotnē.»
