Simtiem ļaužu 5. decembrī pulcējās Sanktpēterburgas filharmonijas Lielajā zālē, lai teiktu ardievas Marisam Jansonam. Pēdējā gaitā izcilo diriģentu pavadīja arī Latvijas ļaudis – kultūras ministrs Nauris Puntulis, mūzikas žurnāliste Maija Amoliņa ar filmēšanas grupu, Latvijas Radio 3 programmas Klasika direktore Gunda Vaivode ar vīru komponistu Juri Vaivodu, diriģents Māris Sirmais, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina un vēl daudzi citi.
Gunda Vaivode PDz stāsta: «Uz skatuves, kur atradās šķirsts, bija filharmonijas orķestris, Marisa ģimene – sieva, meita, mazmeita un sievas dēls. Bija daudz siltu un sirsnīgu atvadu vārdu no viņa laikabiedriem – kolēģiem no visas pasaules. Sākumā spēlēja Bavārijas orķestra, kuru savulaik Mariss Jansons diriģēja, stīgu kvartets.
Sanktpēterburgas filharmonijas orķestris atskaņoja Čaikovska Piekto simfoniju, kas bija Marisa iemīļotais skaņdarbs, bet ceremonijas beigās skanēja Gustava Mālera Pirmatnējā gaisma, ko pirms dažiem gadiem Sanktpēterburgā kopā ar orķestri Marisa Jansona vadībā izpildīja Māra Sirmā vadītais Valsts Akadēmiskais koris Latvija.»
Populārākie raksti
Atvadu mielasts, kurā pulcējās tuvākie radi un draugi, notika pretī filharmonijai viesnīcā Eiropa. Gunda stāsta: «Arī tur runās tika uzsvērts, ka Mariss savā būtībā bija moderns cilvēks un interesējās par visu jaunāko, taču ētiskos ideālus viņš saglabājis no vecās pasaules, būdams ļoti taisnīgs un godīgs. Viņš dzīvoja mākslai, nevis biznesam. Varbūt tāpēc neprata sevi saudzēt.»
Urna ar Marisa Jansona pelniem tika apglabāta kapsētā Sanktpēterburgā. Tur apbedīts arī viņa tēvs diriģents Arvīds Jansons. «Bijām paņēmuši līdzi Jūrmalas smiltiņas ar dzintara gabaliņiem, kurus sestdien ģimeniskā atvadu ceremonijā iebēra zemē,» atklāj Gunda.