Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Liene Uresina, kas savulaik bijusi līdzīpašniece populārajai kebabnīcu ķēdei «Turkkebab», tagad darbojas kā hipnoterapeite un palīdz uzņēmējiem piepildīt sapņus un palielināt apgrozījumu. Viņu pamanījis arī režisors Dž. Dž. Džilindžers un uzaicinājis uz savu «Youtube» raidījumu «Dž. Spot». Pēc intervijas ieraksta gan Liene šo gājienu stipri nožēloja un stundām stāstīja saviem sekotājiem to, ka nevajag iet turp, kur tevi nesaprot. Viņa pie Džiļa jutusies kā ienaidnieka nometnē, kur nemitīgi teik apšaubīta.
Tiesa, pati saruna gan nešķita tik dramatiska, kā to pasniedza Liene. Tajā viņa stāsta, kā savulaik ar vīru nonākuši līdz idejai Rīgā dibināt kebabnīcu ķēdi. Atklāj arī to, kā kopējais uzņēmums teju iznīcinājis Uresinas laulību. Grūtības biznesā un ģimenes dzīvē Lienei bijis milzīgs pavērsiens liktenī, jo tieši tad viņa nolēmusi mācīties hipnoterapiju un kļūt par kouču.
Sarunā ar Džilindžeru Uresina atminējās laiku, kad tika parādīta Ingas Spriņģes raidījumā «Karmas latvieši». Tajā uzsvars bija uz tādu cilvēku atmaskošanu, kas pelna naudu uz citu lētticības rēķina un dara lietas, kuras paši nemaz nepārzina. «Filmas mērķis bija parādīt, ka cilvēki bez izglītības veic šīs darbības.
Es nevarēju saprast, kāpēc es tiku iekļauta. Esmu ar diplomiem un pieredzi.
Varbūt tas bija mārketings vai kāda cilvēka personīgās antipātijas. Ja teikšu, ka mani tas nesāpina, es melošu,» raidījumā saka Liene.
Vēlāk Liene Uresina atkal nonāca pētnieciskās žurnālistes Spriņģes redzeslokā. Šoreiz tādēļ, ka savos sociālajos tīklos publicēja attēlu, kurā redzama it kā uz žurnāla «Forbes» vāka. Sprinģe noskaidroja, ka Uresinas vāks nav oriģinālais prestižā žurnāla «Forbes» vāks, bet gan viltojums. Uresina Džilindžeram skaidro, ka tolaik patiesi nav zinājusi, ka viņu uzrunā viltvārži. «Tas bija «Forbes New York Digital». Ja viņš neeksistē, kāpēc viņš vispār ir tirgū? Kā «Forbes» var pieļaut, ka šāds medijs eksistē?» pukojās Uresina. Džilindžers turpinājis Uresinai oponēt – viņa ieskatā koučinga eksperte vai nu apzināti izveidojusi šādu vāku, lai maldinātu savus potenciālos klientus, vai vienkārši bijusi naiva. Pēc garākas pauzes Uresina pikti atbild:
«Tā, lai būtu skaidrs, es nezināju, ka tas ir «feiks».
Acīmredzot, es esmu naiva, lētticīga. Ja man vēlreiz atnāktu šāds piedāvājums, un es būtu tajā pozīcijā, es gan jau ietu vēlreiz. Es eju uz ārzemju auditoriju, tāpēc piekritu šim rakstam. Tā ir reklāma priekš manis.» Viņa skaidro, ka pirms publikācijas rūpīgi pārbaudījusi atsauksmes un noticējusi uzņēmuma autentiskumam.
Pēc divarpus stundu ilgās sarunas ar režisoru Liene jutusies sašļukusi. «Godīgi teikšu, tik smagi neesmu jutusies nekad. Nekad! (..) Es sapratu, ka esmu aizgājusi uz vietu un teritoriju, kur mani nepieņem, kur nepieņem manu filozofiju un pārliecību. Un tā bija mana izvēle, jo viņš dara savu darbu. Taču tā viennozīmīgi nav mana vieta. Un tā nav vieta, kur man stāstīt par to, kam es ticu, kāpēc ticu un kam esmu palīdzējusi. Tāpēc, ka viss, ko es teicu, vairāk vai mazāk tiek noliegts un noraidīts.»
