Vēl nupat nāca uz Saeimas sēdēm
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sarunā ar PDz sacīja – ziņa par Jutas nāvi pārsteidza un satrieca visus. «Tā ir neaptverama traģēdija gan Jutas tuviniekiem, gan mums, kolēģiem. Juta vadīja vienu no svarīgākajām komisijām parlamentā – Juridisko komisiju – un darīja to, nesaudzējot sevi un strādājot ilgas darba stundas. Viņa vienmēr bija tieša, atklāta, dzīvespriecīga un enerģiska. Satiekoties pirmais, ko mēs redzējām, bija smaids, un tad sekoja rokasspiediens. Ļoti ciešs rokasspiediens, pat ciešāks nekā vīriešiem.»
Mūrniece atzina – Juta strādāja līdz pēdējam, un nevienam pat neļāva nojaust, ka viņai ir veselības problēmas.
«Mēs tikāmies vairākas reizes nedēļā. Ja bija nepieciešams, viņa darbā palika ilgāk, lai risinātu vēl kādus nozīmīgus jautājumus. Vienmēr atbildīgos brīžos Juta bija klāt, turklāt viena no pirmajām. Viņa bija gatava piedalīties, iesaistīties palīdzēt. Arī pēdējos mēnešus nekas neliecināja par viņas drīzu aiziešanu. Vienīgi viņa nebija uz pēdējām Saeimas sēdēm,» atminējās Mūrniece.
Arī Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs PDz sacīja – Jutas nāve šķiet neticama: «Briesmīgi. Vēl nebija 50 gadu. Iekšēji ir nepatīkami. To vārdos nav iespējams aprakstīt. Domāju – jauns cilvēks, nu kā tā, varēja dzīvot un dzīvot… Viņai bija visas iespējas ārstēties… Varēja dabūt jebkuru ārstu, nebija arī trūcīga.»
Klementjevs piebilda, ka Juta Strīķe bija viena no Saeimas pozīcijas deputātēm, ar kuru arī opozīcijai bija normālas attiecības. «Juta zālē sēdēja man tieši pretī. Redzēju viņu vēl pirms nedēļas, un nekādas problēmas nebija novērojamas. Tikai uz divām pēdējām sēdēm vairs neatnāca, bet pirms tam kāpa tribīnē, debatēja. Saeimā viņa bija autoritāte, cilvēks ar pieredzi. Viņa tika dēvēta par dzelzs lēdiju, bet iekšēji bija pozitīva un atsaucīga.»
Mūžs pavadīts cīņā pret korupciju
Latvijas politikā Juta Strīķe sāka darboties vien pirms četriem gadiem, kad iesaistījās Jaunajā konservatīvajā partijā un startēja Rīgas domes vēlēšanās. Tad bija starts parlamenta vēlēšanās, kur viņas partija guva panākumus, iesaistījās Krišjāņa Kariņa valdībā un, paliekot Saeimā, vadīja parlamenta Juridisko komisiju. Taču lielāko mūža daļu – jau no 25 gadu vecuma – Strīķe pavadījusi tiesībsargājošās iestādēs, cīnoties pret korupciju.
Sākotnēji viņa bija Drošības policijā, kur izpelnījās tā laika premjera Einara Repšes ievērību par drosmi un principialitāti cīņā ar korupciju. Izveidojoties KNAB, viņa startēja konkursā un tika atzīta par labāko kandidāti KNAB priekšnieka amatam. Taču politiķi viņai atvēlēja vien KNAB priekšnieka vietnieka posteni.
Arī tur nenācās viegli, jo vairākkārt tika mēģināts panākt, lai viņa amatu pamet.
Bijušais politiķis un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs PDz atzina: «Viņa bija cilvēks ar lielu iekšējo enerģiju un apbrīnojamu spēju vadīt savu komandu. Varu apstiprināt, ka viņai bija raksturīga iezīme – stiprs, pat vīrišķīgs rokasspiediens.»
Kā notika atvadas, ko par šo traģēdiju domā Artuss Kaimiņš un kāda bija Jutas Strīķes ģimene – uzzini jaunākajā Privātās Dzīves numurā!