Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pulkvežleitnants Pavītols
«Pēc nepilniem pieciem gadiem atvadījos no Valmieras un atgriezos Liepājā. Beidzot biju atpakaļ pie bērniem. Varētu teikt, ka mēs ar Ingu viņus sadalījām: Zane pārvācās pie manis, Matīss palika pie mammas. Savācu mūziķus, un kopā ar Aināru Pūpolu izveidojām kapelu. Olafs Gūtmanis iedeva tekstus, uzrakstīju dažas patriotiskas dziesmas nacionālā garā. Notika vairāki koncerti, mūs uzņēma ļoti labi, bet tad autoavārijā gāja bojā mūsu ērģelnieks Atstars Štrāls. Sākt atkal visu no sākuma? Man vairs nebija spēka. Pēc dažiem gadiem tomēr mēģināju vēlreiz: nodibināju grupu «Komersanti», izdevām pat vienu albumu – «Rozīt’, latviskā!»
Kad atgriezos Liepājā, bija jau sākusies Atmoda, un es pievērsos politikai – iestājos Tautas frontē. Tam sekoja darbība zemessargos, dienēju pulkvežleitnanta amatā, kas gan bija svarīgs, tomēr tā nebija militārā pakāpe. Kā zemessargs un tautfrontietis apsargāju, piemēram, «Pasaules liepājnieku» gadskārtējos saietus. Aktīvi darbojos arī kā Valsts valodas komisijas loceklis. Lai paliktu dienestā, vajadzēja iet mācīties, bet jutos tam par vecu – militāristiem karjera jāsāk taisīt jaunībā. Piedevām notika reorganizācija. Sajukums bija visā valstī, arī zemessardzē. No Tautas frontes saraksta balotējos Saeimai kopā ar Ivaru Godmani, kur smagi zaudējām. Otrajā reizē gan ar «Visu Latvijai» no piecpadsmitās vietas ar krustiņu palīdzību uzkāpu devītajā pozīcijā – nav slikts rādītājs.
Taču ar politiku naudu nevarēja nopelnīt, vajadzēja veidot savu biznesu, jo bērni vēl mācījās, studēja. Mana Zane piedalījās konkursos, kļuva «Mis Liepāja», «Mis Kurzeme» un pat Somijas «Mis Dancing Queen». Tam visam vajadzēja naudu. Vispirms pievērsos apdrošināšanai, taču tas nebija mans lauciņš. Klīdu pa pilsētu un domāju, kā liepājniekiem vēl trūkst, ar kādu biznesu nodarboties. Varbūt ieviest karsto dzērienu automātus? Pirmo novietoju cilvēkiem pārpilnākajā vietā – tirgū. Visi to nopētīja, bet klāt nenāca. Sprieda, vai tikai tā neesot šķīstošā kafija? Kad ļaužu bija visvairāk, nācu, demonstratīvi atgriezu vaļā paku un bēru iekšā kafiju. Sarīkoju prezentāciju un pirmos piecdesmit gribētājus pacienāju par velti. Ar laiku noticēja un sāka pirkt. Tomēr nekāds dižais bizness nesanāca, jo rīdzinieki mani izspieda no labākajām vietām ar dempinga cenām: biju paredzējis saņemt pašu mazumiņu, desmit procentus peļņas, bet viņi piedāvāja ar tādām atlaidēm, ka man būtu pat jāpiemaksā. Šiem vairāk nekā simts aparātu, man tikai trīs, to es nevarēju atļauties. Atdevu savu biznesu dēlam. Viņš vēl cīnās, bet peļņa ir maza.»
Vēl viens no Jura biznesiem bija skaņu studija «Liepatons». Ierakstīja dažas «Tumsas» dziesmas, teātra mūziku, Liepājas simfonisko orķestri, radio džinglus, bet studija ir neliela, un atkal rīdzinieki vienmēr aiziet garām.
