Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Un tapa «Līvi»!
«Sāku studēt Rīgas Politehniskajā institūtā, bet pēc pirmā kursa aizgāju, tāpēc mani paņēma armijā, un gadu biju spiests «nolauzt» aviācijas daļā pie Maskavas. Atgriezos Liepājā 1971. gadā ar lielu apņemšanos izveidot labāko estrādes ansambli Latvijā. Kamēr dienēju, Imants Kalniņš Liepājā bija nodibinājis savu slaveno «2xBBM», bet tas jau bija aizliegts un likvidēts. Mums vieta bija brīva. Pat viņu koncerttērpi bija palikuši. Tos vēlāk arī izmantojām. Pret rudeni kultūras namā jau sākās manas jaunās grupas mēģinājumi kopā ar Raimondu Gabaliņu un Tāli Marhilēviču, Ulda vecāko brāli. Meklēju solisti, un Tālis aizveda mani uz Grobiņas vidusskolu, kur skolas ballītēs dziedāja skaista meitene ar labu balsi – Ingrīda Liepiņa. Drīz vien viņa jau bija Ingrīda Pavītola.
Vēl tikai grupai vajadzēja nosaukumu, un mēs izdomājām: lai būtu «Vairogi», tāpat kā sauca manu nesen uzrakstīto dziesmu! Tā bija pirmā dziesma, ko uzrakstīju, un uzreiz kļuva populāra. Lai kur mēs uzstājāmies, visi uzreiz prasīja «Vairogus», bet, kad atskanēja vārdi «Ir latviešu tauta…», cilvēki cēlās kājās un dziedāja līdzi. Patiesībā tā līdz pat šai dienai ir mana vizītkarte.
Tālāko jau daudzi būs dzirdējuši: aizbraucām uz Rīgu apstiprināt nosaukumu, bet Kultūras ministrijā uzdeva jautājumus: «Kāpēc tad «Vairogi»? No kā jums jāaizsargājas? Kāpēc ne «Cirvis»?» Nē, «Cirvji» mēs negribējām būt, un nākamajā reizē likām priekšā «Līvu» vārdu. Inga to bija atradusi Konversācijas vārdnīcā, lībiešu valodā tas nozīmēja ‘smilts’. «Vairogiem» es izmantoju Vitauta Ļūdēna dzeju ar tekstu «Ir latviešu tauta akmens, māls un smilts».
Citi lasa
Tad nu tā smilts («līvi») kļuva par mūsu nosaukumu.
Liepājā ir Līvu laukums, un, kad ministrijā samelojām, ka visi dzīvojam tā tuvumā, vairāk jautājumu neradās. Mums pievienojās vēlākais «krēdists» Valdis Skujiņš, arī Aivars Hermanis, Ritvars Knesis. Tuvojās 1972. gada beigas, un «Līvi» bija sākušies.»
