Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Gana dzerts
«Man tādu smagu paģiru nav bijis, jo uzmanījos un vienmēr sagatavoju krājumus, piemēram, franču vīnu. Nevienam nav noslēpums, ka esmu lietojis daudz alkohola. Pagājušā gada pavasarī Trīs tenori mani gribēja redzēt uz skatuves savā jubilejas koncertā, kad piedzīvoju kārtējo toksisko hepatītu jeb saindēšanos. Iereibis aizkūlos uz mēģinājumu, paklausījos, kā Tautumeitas dzied zēnu korim rakstītās notis, pateicu, ka ir ļoti labi, un iemigu. Tenori – Miervaldis (Jenčs) un Nauris (Puntulis) solīja, ka aizvedīs mani uz mājām, bet pa ceļam kaut kur jāiebrauc. Zināju, ka Miervaldim ir māja uz Murjāņu pusi, domāju, varbūt tur jāaizbrauc. Nē, brauc tālāk, atkal iemigu un pamodos, kad bijām jau garām Straupei. Arī Valmierā neapstājās, tik brauc un brauc. Izrādās, viņi bija sarunājuši man vietu Strenčos, kurp pārcēlies Straupes narkoloģiskās slimnīcas personāls. Kad sapratu, kur esmu nonācis, strostēju tenorus no panckām ārā. Ārstējošais ārsts vēlāk atzinās, ka tobrīd baidījies mums tuvoties, bet galu galā samierinājos. Tā bija pirmā reize, kad nonācu šāda tipa ārstniecības iestādē, iepriekš pāris reižu biju ciemos Straupē, kur ārstējās Menueta dalībnieks.
Esmu piedzīvojis arī tā sauktās vienas dienas skalošanas jeb atpumpēšanas. Sistēma vēnā – labi! Bet pēc tam iedod sauju ar tabletēm, trankvilizatorus un barbiturātus, kas ir tīra ķīmija.
Tie der, lai izgulētos, bet otrā rīta ir tāda pati sajūta kā paģirās, un pirmais, ko gribas, ir – iedzert!
Savukārt Strenčos nogulēju trīs dienas – divas sistēmas dienā. Vēnā laida fizioloģisko šķīdumu, kam pievieno B grupas vitamīnus, glikozi, C vitamīnu, dažreiz arī magniju, kaļķi. Tad izsauca ātro palīdzību no Valmieras un aizveda uz izmeklējumiem, jo Vidzemes slimnīcā resursi ir lielāki. Secināja, ka mans stāvoklis ir slikts, bet stabils, un ar prieku izlaida uz Tenoru koncertu 15. martā. Tur izdarīju visu, ko no manis gaidīja, bet bija sākusies aritmija – sirdsdarbība te paskrien, te apstājas. Sarunāja man Stradiņus, lai visu pārbaudītu, un Latvijas galvenais kardiologs Andrejs Ērglis uzņēmās šefību: ar savām mikrokamerām izložņāja visas malas, pat galvā ielīda. Pēc tam atzina, ka nav tik bēdīgi, kā bija gaidījis. Un par manu mirdzaritmiju viņam bija savs ārstu humoriņš: ja tā iegūta caur alkoholu, tad pastāv cerība ar elektrošoka metodi sirdi iedabūt vajadzīgajā ritmā, ja vien neturpinu plītēt. Tad arī nolēmu – «Gana dzerts, nu, gana, sirds vēl gluži mundra!», kā teikts mana klavierskolotāja dziesmā (citāts no Raimonda Paula dziesmas Vecā jūrnieka stāsts, ko dziedāja Zdzislavs Romanovskis – aut.).»
