Aktieris žurnālam pastāsta, ka nopietni iemīlējās jau agrā bēnībā: «Nolēmu precēties četru gadu vecumā – ar sētnieci Ceriņtanti. Viņa pret mani jauki izturējās, deva saldumus un pagalmā bija galvenā. Mamma neiebilda, bet Ceriņtante nesagaidīja manu pilngadību, diemžēl es kļuvu atraitnis jau septiņu gadu vecumā. Viņai bija ļoti daudz gadu, kad viņu mīlēju.»
Arī pusaudžu gados Hirša mīlestības bija traģiskas un nelaimīgas:
«Sestajā klasē mammai paziņoju, ka taisīšu pašnāvību. Mamma prasīja, kas tā par meiteni, es pastāstīju, un viņa teica – jā, viņas dēļ var, es tevi saprotu, viņa ir tā vērta.
Tikai vaicāja, kad es esmu izlēmis to darīt. Man uzreiz tā kā negribējās, drusku bija bail, teicu, ka uz Oktobra svētkiem. Kad tie pienāca un bija jāpilda solījums, es, paldies dievam, matemātikā biju nesekmīgs un mammai teicu – nevaru aiziet, pirms atzīme nav izlabota. Kamēr tiku galā, bija jau cita mīlestība.» Aktieris vienmēr iemīlējās dziļi un smagi, atklājas «Patiesās Dzīves» intervijā.
Pa vidu bijuši vēl dažādi mīlas līkloči, bet nu jau daudzus gadus aktieris ir laimīgā laulībā ar sievu Lauru: «Patiesībā viņa mani pirmā ieraudzīja kā aktieri. Laura vismaz man stāstīja, ka esmu paticis jau ļoti sen, viņa manas dziesmas ir mācījusies (smejas). Kad satikāmies, es, protams, viņu ieraudzīju pirmoreiz. [..] Viņa man iekrita acīs uzreiz. Laura bija administratore un parkā piedalījās masu skatā – garā kleitā, skaista. Ieraudzīju – un kā ar vāli pa galvu. Pēc tam satikāmies citā proejktā… Es viņai ilgi zvanīju, bet viņa visu laiku neatbildēja. Laura gatavojās mācīties par režisori, bija ļoti aizņemta, tajā laikā bija kopā ar citu cilvēku. Un tad 1995. gada 24. mijā viņa pati man piezvanīja. Nu, tad es viņu vairs vaļā nelaidu.» Vairāk lasiet žurnālā «Patiesā Dzīve».