Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
43
-
0
-
0
-
5
-
0
-
1
-
0
-
Pirms durvis skatītājiem vēra nupat atjaunotā Jaunā Rīgas teātra ēka, kuras jauno veidolu radījusi arhitekte Zaiga Gaile, viņa sniedza ļoti atklātu interviju žurnālam «Ieva». Šajā sarunā spilgti parādījās arhitektes rakstura asākās šķautnes, viņas stiprais kodols un veselīgā pašpārliecinātība. Bijušā premjera Māra Gaiļa sieva nebaidās norādīt nedz uz saviem, nedz citu trūkumiem, jo viņa neprot izlikties.
Zaiga Gaile ir viena no mūsdienu stila ikonām. Viņai piemīt gaume un savs īpatnējais stils gan darbā, gan vizuālajā tēlā. Arhitekte atzīst – Latvijā ar labu gaumi un eleganci kļūst arvien čābīgāk. Un viņa ir sapratusi, kāpēc tā notiek. «Cilvēki ir ļoti izlaidušies, nav pašdisciplīnas un stājas. Galvenais, lai ērti. Skatos vecās fotogrāfijas – kā cilvēki ģērbās.
Prusta varonis iet uz pludmali un velk žaketi, vesti un kurpes. Tagad visi visur iet treniņbiksēs un piepūstās jakās.
Citi lasa
Paskatāmies, kā cilvēki izskatās uz ielas, – pūlis ir tikai bars bez stājas un formas, ar alus vēderiem un nošļukušiem šortiem, kas slampājas sporta kurpēs. Vai otra galējība – pārpucējušies,» norāda viņa.
Mākslīgā skaistuma un nemitīgas sevis it kā uzlabošanas un pārveidošanas kults situāciju tikai pasliktina. «Uz katra žurnāla vāka ir sieviete ar koši krāsotām lūpām, un vakaros televīzijā ir pārgrimētas, nedabīgas sejas. It sevišķi tas man griežas acīs, kad skatos uz Dziesmusvētku kori, kur tautumeitas ir tik ārprātīgi sakrāsotas. Tu it kā gribi būt skaista, tu krāsojies, bet viss pārējais…» spriež Zaiga.
Arhitekte pamanījusi, ka mūsdienu cilvēki nevajadzīgi steidzas, ir pārāk nevērīgi pret sevi, savām ikdienas darbībām, neiedziļinās būtiskajā, atrunājoties ar laika trūkumu. «Ko nozīmē – laiks? Ko tad cilvēki ar to laiku dara? Kur tad ir tā jāsteidzas? Kāpēc, pa ielu ejot, visu laiku jāsarunājas pa telefonu, kas tur tik steidzams? Man brauc pretī puika ar riteni, baksta telefonu un uzbrauc man virsū. Abi nogāzāmies. Ar riteni braucu divdesmit piecus gadus, daru to ļoti prātīgi. Ziemā ir burvīgi – ir tukšs, nav īrēto skūteru, bet vasarā tilts ir šausmīgs. Domāju, daudz palīdzētu, ja cilvēkiem uz braucamrīka aizliegtu lietot austiņas un telefonu. Jauniešiem, kas atnāk pie manis strādāt, arī saku: es aizliedzu jums likt ausis, ir jāspēj koncentrēties. Darbā zīmēju Vāgnera teātrim trepes, piemēram, un man viss ir jādzird – kam zvana, ko runā. Tas pieder pie arhitekta profesijas – domāt vienlaikus par daudziem projektiem. Ja vairs nevaru izturēt, braucu zīmēt uz Kaltenes jūras māju,» atklāta ir Zaiga.
Arhitekte nealkst pēc lielām ballēm, saviesīgiem rautiem. «Es eju desmitos gulēt, vairs nevaru izturēt, enerģija un tās kaislības aiziet virsuzdevumiem,» saka viņa un nemaz nekautrējas atzīties, ka bieži vien nogurst no cilvēkiem. «Tāpēc man ir ļoti ērti, ka varu kaut kur aizbraukt ar riteni – uzkāpju un pazūdu. (..) Man arī publiskie pasākumi liekas šaušalīgi, es no tiem turos pa gabalu. Par lielām naudām ir zilas ugunis, ekrāni un apdullinoša skaņa, bet nav dziļuma,» tā Zaiga.
Jubilāres Zaigas Gailes asās dzīves atziņas lasi digitālajā žurnālā «Santa+»!
