Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kuplā ļaužu pulkā ar smiekliem, kopēju dziedāšanu un gardām uzkodām Rīgas Latviešu biedrības namā tika prezentēta grāmata, dziedāšanu, labdarību un aizraušanos ar marinēšanu. «Nolēmu, ka nerīkošu koncertu, bet balli ar sev svarīgiem cilvēkiem. Svētku laikā tāpat jau daudz koncertēju, tāpēc janvārī un februārī esmu nolēmis atpūsties. Pirmo reizi dzīvē braukšu uz Argentīnu un Urugvaju. Tad es būšu kopā bijis jau 46 valstīs,» žurnālam «Privātā Dzīve» pastāstīja dziedātājs Sergejs Jēgers, kurš 28. janvārī svinēs 45. jubileju.
Īpaša vieta grāmatā veltīta abu Jēgera māsu Ineses un Allas stāstiem par skanīgās balss saimnieku. Viņas bija arī grāmatas atvēršanas svētkos. Taču izrādās, ka Sergejam ir arī brālis.
«1984. gadā mūsu mamma Sarmīte gāja bojā. Viņa kopā ar tēti un vēl vienu jaunu vīrieti brauca ar motociklu.
Vienīgais, kurš palika dzīvs, bija tētis. Tā bija milzīga traģēdija, jo mēs, četri mazi bērni, palikām bez mātes,» dziedātājs stāsta par drūmāko epizodi savā dzīvē. Tas vēl nebija viss. Jaunāko bērnu –
Māri, kurš tobrīd vēl bija zīdainis, uz bēru organizēšanas laiku tētis iedevis pieskatīt savam brālim un viņa sievai.
Sergeju ar māsām pēc mammas traģiskās bojāejas audzinājusi vecmāmiņa, taču Māris palicis tēvabrāļa ģimenē. «Mūsu oma vienmēr raudāja, jo nevarēja pārdzīvot un piedot to, ka Māris tika šķirts no pārējās ģimenes. Viņa bija gatava uzaudzināt mūs visus četrus. Notika tiesa, bet galavārds piederēja tētim, un viņš bija nolēmis, ka Māris paliks brāļa ģimenē. Tā mēs tikām šķirti,» atceras Sergejs.
Tagad, pieaugušo vecumā, Sergejs ar brāli ir vairākkārt ticies, taču kopēju valodu viņi tā arī nav atraduši, jo Māris, lai gan dzīvo Latvijā, latviski nerunā. «Mēs dzīvojam un sirdī jūtam, ka neesam tikai trīs, bet gan četri. Laiks dziedē visas rētas, taču dažreiz ir vajadzīgs, lai tas būtu ilgāks,» tā par situāciju ģimenē atklāj Sergejs.
Vairāk lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!
