Daudzi teātra cienītāji atceras, kā pagājušajā Spēlmaņu naktī vēl maz zināmais aktieris Kārlis Arnolds Avots uz skatuves parodēja režisoru Dž. Dž. Džilindžeru. «Runā, ka viņš to nav ņēmis ļaunā, viņam pat esot paticis. Atzinīgus vārdu par to saņēmu arī no Andra Keiša un Egona Dombrovska, ar kuriem nesen iepazinos,» saka jaunietis.
Augusta beigās viņš nosvinēja 24. dzimšanas dienu, un viņš ir Dailes teātra jaunās asinis. Vārdu Kārlis, kāds bija arī viņa vectēvam – Vilces amatierteātra aktierim Kārlim Avotam – puisim devis tēvs, bet mamma izvēlējusies otru – Arnolds. Lielākoties visi viņu sauc par Kārli, vienīgi režisors un pedagogs Mihails Gruzdovs šad tad nosaucot par Arnoldu.
Debijas sezonā Dailes teātrī Kārlim Arnoldam Avotam paredzētas sešas lomas, no tām četras būs galvenās.
Kārli Valmieras Drāmas teātrī esot noskatījis režisors Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs. Jaunais aktieris atzīst – viņš ir pateicīgs Valmieras Drāmas teātra direktorei Evitai Sniedzei, kura lauzusi viņa skolnieciskos priekšstatus par teātri.
«Sākotnēji man bija tāda romantiska vīzija – nonākšu teātrī, spēlēšu, tas būs tāds smalks darbs, un saņemšu daudz ziedu. Taču tagad saprotu – tas ir smags darbs, jābūt drosmīgam, jāprot atsacīties no daudzām sirdij tuvām lietām,» teic Avots.
Vēl nesen puisis bija perspektīvs sportists, taču izvēlējies par labu teātrim. «Esmu gandrīz vai piedzimis tāllēkšanas bedrē,» smejas aktieris. Viņa mamma ir sporta skolotāja un regbija trenere, arī tētis ir sporta pedagogs. Puisis startējis Latvijas čempionātā volejbolā, spēlējis basketbolu, bet savu sportisko karjeru noslēdzis kā U-20 Latvijas regbija izlases spēlētājs Eiropas čempionātā.
«Kopš bērnības dzīvojos pa stadioniem, bet par teātri pirmais impulss bija, kad noskatījos Jaunā Rīgas teātra izrādi Ziedonis un Visums. Mani iedvesmoja Kaspara Znotiņa aktierdarbs, un es izdomāju – varbūt nolikt sportu malā un pamēģināt sākt spēlēt teātri,» atceras viņš.
Kārlis stāsta – interesanta bijusi viņa iestāšanās Kultūras akadēmijā. «Biju labā atlētiskā formā, esmu 1,79 m garš, izskatījos pēc lodes grūdēja.
Stājos leļļu teātra aktieru kursā, un sākumā mani atsijāja, pateica, ka man jāiet mest šķēps vai jāgrūž lode.
Vēlāk uzaicināja studēt kā brīvklausītājam. Aktrise, režisore un pasniedzēja Indra Roga pamanīja manas darba spējas un deva iespēju strādāt Valmieras Drāmas teātrī. Tā es pārgāju uz Valmieras teātra kursu,» stāsta aktieris, kuram vēl priekšā diplomdarba aizstāvēšana. «Diplomdarbu aizstāvēšu ar savām lomām Dailes teātrī. Jau spēlēju izrādē Elpa, un nākamā loma man būs izrādē Monstrs,» stāsta jaunais dailēnietis. Dailes teātra skatuve Kārlim nav sveša, jo uz tās jau spēlējis Valmieras teātra viesizrādēs, bijis arī statists Vladislava Nastavševa Dailes teātra izrādē Peldošie – ceļojošie.
«Manuprāt, vislabākie aktieri ir tie, kuriem ir sporta rūdījums. Sports paredz mūka disciplīnu, un tur, tāpat kā teātrī, pamatā ir milzīgs darbs. Ja esi radis trenēties divas trīs reizes dienā, tad arī teātrī pratīsi strādāt,» pārliecināts ir Kārlis.
«Mamma ir gandarīta par manu izvēli. Tagad vēl paralēli filmējos spēlfilmā Mīlulis un sportot man neatliek laika. Taču, ja ir iespēja, labprāt spēlēju pludmales volejbolu.»