«Nebiju ieplānojis savu dzimšanas dienu svinēt šādi, bet sajūtas ir ļoti labas. Kā draugi jokoja, mani jubilejas viesi nāk ar Latvijas karogu rokās,» sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» nosmējis grupas «Pērkons» līderis Juris Kulakovs, sastaps Uzvaras parkā, kur bija pulcējušies ļaudis, kas pieprasa aizvākt okupekli.Juris todien atzīmēja 64. šūpļa svētkus.
«Par saviem faktiskajiem gadiem noteikti jūtos daudz jaunāks, bet veselības ziņā ir, kā ir.
Jau kuru reizi esmu augšāmcēlies no miroņiem, pateicoties saviem gēniem, – mans tēvs viņsaulē aizgāja 90 gados, bet māmiņa vēl joprojām ir dzīva. Viņai ir 94. Neskatoties uz lielo un regulāro alkohola patēriņu, arī man pārsteidzošā kārtā ir izdevies palikt dzīvam. Es gan jau vairāk nekā gadu nelietoju ne alkoholu, ne cigaretes,» atklāj Juris, kas pirms gada veselības likstu dēļ nonāca slimnīcā.
«Tur guļot bija nekomfortabli pīpēšanas apstākļi – lai to darītu, bija jāiet ārā. Man kā cilvēkam, kas līdz tam bija pieradis smēķēt mājās, pīpētavas trūkums slimnīcas telpās kļuva par labu iemeslu, lai atbrīvotos no šī netikuma,» atminas Kulakovs.
«Lai atbrīvotos no alkohola lietošanas, ir sevi uz to vienkārši jāieprogrammē. Zinu, ka citi alkoholiķi iet pie kodētājiem. Es to īsti neatzīstu, jo tā tomēr ir iejaukšanās no malas tavā zemapziņā. To ir jāgrib pašam. Jābūt gribasspēkam. Ir pašam jānolemj – viss, vairs ne piles. Kādu laiku drusku jāpamokas, jo alkoholu turpina gribēties, bet to nedrīkst. Taču tam var tikt pāri. Ar cigarešu atmešanu ir daudz grūtāk. Vismaz man, jo vēl joprojām šad un tad gribas uzpīpēt,» atzīstas Kulakovs. Viņš neslēpj, ka kaitīgo netikumu vietā nu mēdzot sevi palutināt ar našķiem.
«Man garšo saldumi, taču es cenšos to daudzumu ierobežot. Vakar nopirku arbūzu, kuru šogad ēdīšu pirmo reizi – tieši savā jubilejā,» priecājas Juris.
Kādas vēl slavenības piedalījās gājienā par pieminekļa nojaukšanu, uzziniet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!