Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atdusēsies Skaistas kapsētā
17. janvārī apritēja mēnesis, kopš 32 gadus veco basketbolistu atrada Maskavā mirušu. Divas dienas vēlāk Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā notika aizlūgums par Jāņa dvēseles mieru. Turp devās arī basketbolista tētis Raitis
«Jānis bija ticīgs cilvēks. Bērnībā viņš tika nokristīts Krāslavā.
Jāņa kristītais vārds bija Kristaps,» žurnālam Privātā Dzīve saka Raitis.
Basketbolista tēvs atklāj – Jānis esot kremēts, jo tāda bijusi sportista vēlēšanās. «Jānis gribēja, lai viņu kremē. Viņš to bija atklājis savai mammai kādā no sarunām, kas notika laikā, kad tika kremēts viņa suņu puika Mamba. Tolaik suņa pelnus izkaisīja Jūrmalā – vietā, kur Jānis ar Mambu bija iemīļojis doties pastaigās. Jānis tad arī ieminējās – ja nu kas, arī viņš tā varētu aiziet. Dēla pelni gan tiks guldīti zemes klēpī Skaistas kapsētā, kur atdusas viņa vecvecāki,» stāsta Raitis. Šobrīd no dēla apglabāšanas vēl atturot formalitātes – zīmogi dokumentos.
Jāņa tēvs atzīst, ka šis mēnesis bijis smags. «Dēlam vēl dzīvam esot,
man likās, ka viņa nesaskaņas un attiecību skaidrošana ar sievu, kuras tika atspoguļotas sociālajos tīklos, ir PR kampaņa.
Šķita, ka viņi to dara, lai cilvēkiem šķistu interesantāki. Man nelikās, ka viņu attiecībās jau labu laiku patiesībā neklājas labi. Nenojautu, ka ir tik slikti… Ja būtu sapratis nedaudz ātrāk, kā ir patiesībā, būtu mēģinājis kaut ko darīt. Ja jau Annai bija tik slikti un viņai tā bija elle, tad kāpēc nezvanīja man un nelūdza palīdzību? Nezinu gan ko īsti darītu es, bet, iespējams, lidotu pie Jāņa, satiktos un runātu. Protams, tagad jau daudziem no mums šķiet, ka lietas noteikti būtu darījuši citādāk…» nopūšas Raitis.
Atklāj, kā pārtrūka saite ar dēlu
Pēc dēla nāves izmainījies Jāņa tēta iepriekš gana saspringtais jauniešu basketbola trenera darba grafiks Krāslavā. «Tagad es vairs nedodos uz spēļu izbraukumiem. To manā vietā dara cits treneris. Šobrīd vadu tikai treniņus un vietējās spēles, jo visu pārējo laiku veltu Jāņa sunim Bū,» pavēsta viņš. Raitis par amerikāņu bullija šķirnes suni rūpējas jau trešo nedēļu. Šīs ir jau otrais Jāņa suņu puika, kas šobrīd mitinās pie viņa. Divas vasaras pie Raita dzīvoja arī dēla suns Mamba, ar kuru 2021. gada vasaras izskaņā notika nelaimes gadījums. «Suns paskrēja zem auto,» atminas Raitis un tagad neslēpj – toreiz Mambas zaudējums pirms vairāk nekā trim gadiem esot pārrāvis attiecības ar dēlu. «
Pēc tā manus telefona zvanus bloķēja gan Jānis, gan arī Anna.
Kopš tā laika sākām dzīvot ierakuma dažādās pusēs,» atzīst Raitis.
30 stundu ilgs brauciens
Stāstot, kā tagad kļuvis par dēla suņa saimnieku, Raitim aizlūst balss «Atminos, ka 17. decembrī Instagram uzrakstīju Jāņa draugam Markam Pugačevam, kuram lūdzu palīdzību, lai uz Latviju atgādātu dēla suņu puiku Bū, kas mitinājās Maiami. Mani pārsteidza no Marka saņemtais atbalsts, paldies viņam par to. Draugs noskaidroja, ka suni Jānis bija atstājis kādā patversmē,» skaidrību ievieš Raitis. Viņš zina teikt, ka Bū bija Annas dāvana Jānim. Raitis bilst, ka suns savās jaunajās mājās Latvijā bija lielā stresā, turklāt, no patversmes viņš izlaists sliktā stāvoklī – ar iekaisušām ausīm, sarkanām acīm… Vietām no ķermeņa bija nogājusi spalva. «Marks paveica varoņdarbu, īsā laikā sagatavojot nepieciešamos dokumentus un kopā ar Bū kāpa lidmašīnā, pārliecinot visus, ka tas ir viņa suns. Lai Bū tuvumā nesēdētu neviens svešinieks, Marks bija lidmašīnā nopircis gan vienu rindu pirms sevis, gan vienu aiz sevis.
Ja, nedod Dievs, Bū kādam būtu iekodis, suns tiktu likvidēts,
bet Markam nāktos doties uz cietumu. Amerikā attiecībā uz šo ir ļoti stingri noteikumi,» saka Raitis, kurš ar Marku un suni saticies Francijas galvaspilsētā Parīzē. «Tālāk līdz Latvijai es Bū nogādāju ar mašīnu. Tas bija 30 stundu garš brauciens,» saka Raitis.
Viņš tagad Bū iepazīstina ar jauno dzīvi Krāslavā. Divus gadus un deviņus mēnešus vecais suns jau saticies ar amerikāņu stafordšīras terjeru Messi, Raita četrus gadus veco mīluli. «Šobrīd ar Bū dzīvojam atsevišķā dzīvoklī divu dzīvokļu mājas otrā galā, ko laipni atvēlējis kaimiņš Vladimirs, kas ziemās dzīvo Rīgā. Pastaigās dodoties, ņemam līdzi arī Messi.
Bū pirmo reizi mūžā iepazinās ar sniegu.
Tas, ka jāstaigā pa sniegu, Bū vēl patika, taču tas, kas krita uz galvas, – pamatīgi saniknoja. Viņš to visu laiku mēģināja apēst,» pasmaida Raitis. Bū adaptācijā ļoti daudz esot palīdzējuši līdz šim pavisam sveši cilvēki – kinoloģe Gerda, Amerikāņu bulliju saimnieks Aleksandrs no Olaines, pie kura Raitis un Bū ciemojušies. «Gandrīz katru dienu zvanu Aleksandram un saņemu svarīgas konsultācijas,» tā Raitis. Telefoniski palīdzējusi arī kinoloģe Zaiga un Bū amerikāņu treneris Entonijs, kuru izdevās atrast sociālajos tīklos. Raitis sunim mācot arī latviešu valodu, jo līdz šim Bū komandas saņēmis krievu mēlē.
Viena no iemīļotākajām Bū vietām esot Raita gulta.
«Pēdējā laikā ļoti maz guļu. Līdz pat četriem pieciem rītā pavadu nomodā,
tikai tad, kad acis jau burtiski krīt ciet, palūdzu Bū izkāpt no gultas, kurā viņš mīl gulēt,» tā Raitis.
Anna atbloķējusi, bet neceļ
Laiks rit, un basketbolista tēvs atklāj – nesen esot pamēģinājis zvanīt bijušajai vedeklai Annai Sedokovai. «Telefona numurs, ar kuru pēdējos gados nekad netiku savienots, jo viņa mani bija nobloķējusi, pēkšņi sauca. Otrā pusē telefona klausuli neviens tā arī nepacēla,» norāda Raitis. Vaicāts, kas ir tas, ko gribētu Annai pateikt, Jāņa tētis paziņoja: «Patiesībā man viņai vairs nav, ko teikt… Protams, manī ir aizvainojums par atņemto dēlu. Lai nebūtu jārunā rupjības, es varbūt izvēlētos paklusēt.»
Grib noskaidrot patiesību
«Cilvēki no visas pasaules man raksta un izsaka līdzjūtību, pat sacer dziesmas un lūdz par Jāni Dievu. Pie Latvijas vēstniecības Maskavā cilvēki izveidojuši memoriālu, kas veltīts Jānim.
Paldies visiem, kas katru dienu nes ziedus un iededz svecītes,
kā arī Latvijas vēstniecības darbiniekiem par sapratni. Visiem, visiem liels paldies!» aizkustināts ir Raitis. «Gribu pateikties visiem tiem cilvēkiem, kas saziedoja nepieciešamos līdzekļus Jāņa atvešanai uz Latviju, kā arī, lai varētu pienācīgi sarīkot atvadīšanās ceremoniju. Atsevišķs paldies mūsu radiniekiem, kas palīdz gan morāli, gan fiziski, gan materiāli, kā arī Mārtiņam Lauvam, Gatim Liniņam, Antonam no apbedīšanas biroja, Naurim Liepiņam, Reinim Ošeniekam, Raimondam Elbakjanam, Biedrībai Daugavpils Basketbols. Visus nemaz vienā rakstā nevar pieminēt! Vislielākais paldies Markam Pugačevam, kurš veic milzīgu darbu Jāņa nāves cēloņu izmeklēšanas lietā. Ģimene grib noskaidrot patiesību,» tā Raitis.
