Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
2
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Ja jums pretī nāk sieviete, ko jūs ieraugāt pirmo?
Ja jums pretī nāk sieviete, ko jūs ieraugāt pirmo?
(Ilga pauze.) Labi! Es jums stāstīšu! Lai arī visu mūžu man bijusi tikai viena sieva, no skaistām sievietēm tomēr kaut ko jēdzu. Jā, nemaz nebrīnieties, es protu novērtēt sievietes skaistumu. No sevišķi skaistām sievietēm man pat ir bail. Joprojām! Pastāstīšu jums vienu konkrētu piemēru, jo tas man palicis spilgtā atmiņā. Manā darbavietā Panorāmā ar vienu meiteni man izveidojās neliela nesaprašanās.
Esmu specializējies, ja tā var teikt, uz sieviešu un meiteņu kājām.
Ja vien jūs zinātu, kāds speciālists esmu! Nu, lūk, un tā meitene – neteiksim, ka bija diži skaista, bet kādas viņai bija kājas! Visu laiku gribēju viņai to pateikt, bet nevarēju izdomāt – kā? Ikreiz, kad satiku, viņa redzēja, ka skatos uz viņu, gribu viņai kaut ko teikt. Vienreiz, otrreiz, arī trešoreiz man nekas nesanāca.
Līdz vienā jaukā dienā meitene man paziņoja: «Dimanta kungs, jūs tur pārāk nesaceraties!» Viņa acīmredzot domāja, ka mēģinu viņai kanti sist. Tā es viņai līdz pat šai dienai neesmu pateicis, ka toreiz jūsmoju un arī tagad turpinu jūsmot par viņas skaistajām kājām. Nezaudēju cerību, ka man vēl būs kādreiz iespēja viņai to pateikt.
Cik reižu savā karjerā esat aizgulējies?
Ne reizi. Vienmēr esmu pusstundu iepriekš. Nekad nekavēju.
Cik bieži sievai dāvināt ziedus?
(Nopūšas.) Pavisam maz. Neprotu izrādīt uzmanību. Ar kundzi mums nupat bija dimanta kāzas. Ciemiņu priekšā atzinos, ka šo gadu laikā neesmu bijis pret viņu pietiekami uzmanīgs un mīļš, taču teicu viņai: «Bet es tevi ļoti, ļoti!» Bez tā trešā vārda…
Bija liela balle?
Jā, īsts radinieku salidojums! To visu bija noorganizējušas manas atvasītes. Es pats negribēju neko rīkot. Negribēju gozēties ne televīzijā, ne radio. Tā man šķita kā tāda hohma. Dimanti svin dimanta kāzas Dimantos, jo mums arī māju nosaukums ir Dimanti.
Dimantus jums sadāvināja?
Īstus ne. Dimanta kāzās tika izveidots un atklāts dzimtas ģerbonis, kuru izkārām pie šķūņa. Un tajā tiešām ir dimanti.
Tad jau to nevar nevienam teikt, lai zagļi no šķūņa nenorauj.
Ko jūs! Tie ir zīmēti, ne jau īsti!
Kurā gadsimtā jums bija interesantāk dzīvot – 20. vai 21. gadsimtā?
Man visos laikos paticis dzīvot. Kad aizgāju no darba, avīzē izlasīju, ka «mēs viņu atlaidām kā 21. gadsimtam nepiemērotu». Bet tā gluži nav. Jūtu, ka arī tagad kaut ko varu. Starp citu, mana pēdējā darba diena bija 2002. gada 2. februārī – 02. 02. 02. Speciāli aizgāju savā dzimšanas dienā.
Kad pēdējo reizi bijāt klases salidojumā?
Pavisam nesen. Jersikas skoliņai bija 80 gadu, un bija salidojums. Ļoti jauks pasākums. No manas klases gan bija vien kādi divi trīs cilvēki ieradušies, galu galā esmu 1952. gada absolvents. Daļa vairs nav starp dzīvajiem…
Ja atlikušo dzīvi jūs varētu ēst tikai vienu ēdienu, ko izvēlētos?
Ēdiena ziņā esmu diezgan cimperlīgs, man vajag daudzveidību. Ja kundze man pasniedz vakariņās to, kas bijis pusdienās, es jau kļūstu kašķīgs, piesienos – tas taču jau bija pusdienās! Bet vispār es nevarētu iztikt bez kafijas.
Kāda ir lielākā cūcība, kas pret jums pastrādāta?
Cūcību ir bijis daudz, bet varu darīt zināmu visiem līdzcilvēkiem, ka uz cūcību darītājiem es neturu ļaunu prātu. Ne uz vienu neesmu dusmīgs, neesmu nekad kalis atriebības plānus – tādu projektu nav bijis! Un ir daudz vieglāk dzīvot, ticiet man!
