Kolhoznieces jūs nemēģināja pavedināt?
– Vai lopkopju un traktoristu ballēs slaucējas dancinājāt?
– (Koķeti.) Jā, dancināju gan!
– Kolhoznieces jūs nemēģināja pavedināt?
– Pieļauju domu, ka varbūt kāda uz mani acis arī ir metusi – tomēr biju jauns, ar mikrofonu rokās, no Rīgas… Bet atklāti neviena mani siena čupā nav gāzusi. Šajā ziņā esmu neinteresants un vecmodīgs – visu dzīvi esmu nodzīvojis ar vienu sievu.
– Ja jums kolhozu likvidēšanas laikā piedāvātu kaut ko privatizēt, ko izvēlētos?
– Man nav bijusi vēlēšanās iegūt milzu īpašumus un bagātības. Vienīgais –esmu atguvis tēva mājas un zemi Jersikā.
– Jums nav piedāvājuši kļūt par zemkopības ministru?
– Par deputātu ir aicinājuši kļūt, bet vienmēr esmu atteicies. Esmu priecīgs, ka neesmu ļāvies ievilināt politikā.
– Cik Jāņu Dimantu ir Latvijā?
– Plus/ mīnus 22. Ar dažiem esmu personīgi pazīstams.
– Kāda bijusi jūsu muļķīgākā pārteikšanās ēterā?
– Precīzi neatceros, bet ir bijuši gadījumi, ka no kauna uz ielas pat negribas rādīties.
– Dzērumā ēterā arī esat izgājis?
– Dzērumā dažreiz esmu no filmēšanas atgriezies. Šādos gadījumos parasti aizgāju pie producentes un teicu – ziniet, rīt man būs ļoti labs sižets, bet šodien gan ne…
– Ja jums tagad būtu jāuztaisa kāds sižets, par ko tas būtu?
– Sižets tas droši vien nebūtu. Šobrīd esmu pievērsies rakstošajai žurnālistikai, rakstu Rīgas Apriņķa Avīzē. Parakstos – Jānis Dimants, brīvs domātājs. Ja godīgi, ļoti gribētu nodarboties ar mediju kritiku. Tas mani interesē, un šobrīd Latvijā tā pietrūkst.
– Kura fermas smaka ir vieglāk paciešama – cūku vai govju?
– Noteikti, ka govju, jo cūku smaka ir riebīga, īpaši, kad ieiet lielajos kompleksos – tās ir šausmas.
– Kuram plauktam veikalā nekad nepaejat garām?
– Preses stendam.
– Uz kura žurnāla vāka jūs gribētu nonākt?
– Pasarg’, Dievs! Ne uz viena! Manas grāmatas māksliniekiem bija doma manu portretu likt uz grāmatas vāka, bet šo domu uzreiz apcirtu saknē – tikai ne to.
– Esat kādreiz nēsājis bārdu vai ūsas?
– Nē! Kundze man to neatļautu.
– Kāda ir jūsu dabiskā matu krāsa?
– Melna. Jaunībā man bija skaisti, melni, viļņaini mati. Un ne jau ierullēti, bet dabiski viļņaini.
Intervijas turpinājums: