«Lai gaiša piemiņa manam brālim! Labi apzinos, ka pēdējā laikā Jānis nebija viennozīmīga personība. Taču viens bija nemainīgs visā viņa dzīves laikā – viņa pati pirmā mīlestība pret sportu,» sociālajos tīklos raksta Jāņa Timmas māsa Lelde Žandecka. «Viņš bija piemērs, kā ar mērķtiecīgu un smagu darbu var sasniegt savu sapni – spēlēt plecu pie pleca ar profesionāļiem un trenēties pie izcilākajiem speciālistiem. Jau no bērnības viņš teica, ka būs basketbolists!
Lai arī skolā viņa profesijas izvēli dažkārt izsmēja, viņš gāja savu ceļu, neskatoties ne uz kādām grūtībām.
Manuprāt, jebkurš profesionāls atlēts un viņa tuvinieki zina, ka sports nav vieglākā ceļa meklējums. Uz laukuma tu atdod sevi visu gan fiziski, gan emocionāli. Atceros, bija pat gadījumi, ka pēc spēlēm Jānim nebija spēka pacelt savu somu ar formas tērpu,» stāsta sportista māsa.
Tagad daudzi sev pārmet, ka, iespējams, nepamanīja Jāņa problēmas, nesniedza laikus savu atbalstu. Māsa Lelde saka – tā gluži neesot bijis.
«Tie, kas pazina brāli tuvāk, zina, ka zem muskuļiem un tetovējumiem bija ievainojama sirds un ļoti daudz emociju.
Viņš viegli varēja palīdzēt citiem, bet grūti bija pašam kaut ko lūgt sev vai atzīt, ka viņš nevar.
Es zinu, ka daudzi Jānim piedāvāja savu palīdzību, un par to viņiem dziļi pateicos, taču brālis bija pieņēmis savu lēmumu, un, lai cik sāpīgs tas būtu, mums tagad tikai atliek viņa izvēli pieņemt,» pauž Lelde.
«Pateicos brālim par to laiku, ko bijām kopā, un par viņa piemēru sekot savam aicinājumam dzīvē! Esmu pārliecināta, ka tagad Jāņa dēlam Kristianam, audžudēlam Hektoram un Latvijas izlases basketbolistiem būs par vienu nopietnas miesasbūves sargeņģeli vairāk!» tā Lelde.
Jāņa Timmas dzīve aprāvās naktī uz otrdienu Maskavā. Talantīgajam latviešu sportistam bija tikai 32 gadi.
Jānis atdusēsies dzimtenē. Informācija par atvadām sekos vēlāk.