Rīga +6°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Bērns to sasita, un tēvs pateica – kamēr nebūs pieaudzis prātā un nemētās mantas pa gaisu, tikmēr televizora nebūs. Godīgi sakot, šajā laikā tas pat ir pluss. Nav sevi ar ikdienas ziņām vēl papildus jāuzvelk. Tāpat jau no tiem cipariem, cik saslimuši un miruši, izbēgt nevar. Portālos, avīžu pirmajās lapās un TV ziņās tas vien tiek skandēts. Vai no tā kādam kļuvis labāk? Taču nav,» spriež Ivars. Dita viņam piekrīt, taču piebilst, ka viņai gan patiktu, ja mājās tomēr atkal būtu televizors.
«Nav jau arī tik traki, ka viss ir tikai par kovidu. Man vajag redzēt to bildi, tās man pietrūkst. Nav jau slikti, ka visu laiku ģimenē skatāmies viens uz otru, bet dažreiz arī kaut ko citu der pavērot,» teic Dita.
«Vispār mēs pēdējā laikā neraksturīgi bieži strīdamies,» pēkšņi paziņo Ivars.
«Un kādi 99 procenti strīdu ir par bērnu, jo te mums domas par audzināšanas metodēm dalās. Es sievai pārmetu, ka nevis viņa ved bērnu ārā pastaigāties, bet puika ved manu sievu. Vakar pat trīs stundas pa tumsu viņi dzīvojās pa āru. Piezvanu, viņa man saka – nevar mazo dabūt mājās. Es saku, lai paņem vienkārši pie rokas un ved, bet viņa man atbild – nevaru! To es tiešām nesaprotu, kā tas var būt, ka man pēc Saeimas sēdes jāģērbjas, jālec mašīnā un jābrauc viņus meklēt, jāņem bērns aiz čupra un jāved mājās,» pukojas Ivars. «Ivars mums ir vecā kaluma stingrais tētis.
Es bērnībā arī tiku audzināta ar siksnu, varbūt tas man ir ieķēries dziļāk, tāpēc barga nevaru būt.
Ja nu tiešām sastrādā trakas lietas, tad varu uzkliegt vai uzšaut pa pēcpusi, bet citādi esmu maigā būtne, nemāku dusmoties un klausu mazajam uz vārda. Un tā vakardienas skriešana pakaļ jau nebija nemaz tik nepieciešama. Bernhards mums vienkārši ir aktīvs – tēva kopija. Precīza kopija,» smejas Dita.
«Es tagad domāju, ka viņam īstenībā bija jāliek vārds Emīls. Viņš raksturā ir tieši tāds pats kā Emīla nedarbu varonis. Tad sasit televizoru, bet aizvakar skatos, ka sametis podā naudu… Veselu sauju! Nu, ko tētis? Uzrota piedurknes un makšķerē ārā,» jau caur smiekliem stāsta Ivars. «Tēva kopija, un labi vien ir, jo gribēju, lai ir kā tēvs. Pat bildēs viņi ir līdzīgi kā divas ūdens lāses,» piebilst Dita.
Atklāti par notikumiem, kas Pugu ģimenei lika pārvērtēt visu – pilnu interviju lasi Santa+
Lai turpinātu lasīt rakstu, pievienojies vairāk nekā 5000 abonentiem
Reģistrējies tagad, jo kuponus izķer ātri!
