Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Intervijā žurnālam «Privātā Dzīve» aktieris Ivars Puga atzīst – ne sekundi nenožēlojot, ka pirms četriem gadiem piekritis startēt Saeimas vēlēšanās: «Izgāju no burbuļa, kurā visi aktieri dzīvo, – kad pašiem liekas, ka mēs, aktieri, esam pasaules centrs, ka bez kultūras nevar. Protams, ir ļoti jāpiestrādā, lai bez kultūras nevarētu, bet ir ne tikai aktieru problēmas. Vēl šie četri gadi man devuši stabilitātes izjūtu. Daudz kas iegūts, apjēgts.»
Viņš atzīst – politiķa dzīve esot stabilāka nekā aktierim.
«Zini, ka ievēlēšanas gadījumā labi apmaksāts, prognozējams un nodrošināts deputāta darbs, arī stāvvieta pašā Vecrīgas sirdī vismaz četrus gadus būs.
Ja man būtu 25 gadi un es justu, ka spēki iet kalnā, tad – kāpēc ne? Tad būtu cita attieksme,» uzskata viņš.
Par deputāta krēslā pavadīto laiku viņš saka paldies savam bijušajam kolēģim: «Viennozīmīgi – Artusam Kaimiņam. Ar visu viņa trakumu un dullumu.
Viņš bija tas, kurš mani pieveda pie Saeimas durvīm.
Viņš mani izmainīja. Labi, Artuss ne jau apbūra un sagāza manu pasauli kājām gaisā. Aptuveni gadu iepriekš man bija apstājies ļoti aktīvs laiks teātrī. Ilgu laiku, ja ne gluži biju vilcis repertuāru, bet biju bez atelpas baigajā ritenī daudzas lomas nospēlējis. Pamazām pieklusu. Biju pārdomās – būtu kāds piedāvājums, toč ietu prom no teātra! Jutu, ka nav vairs tā… Un pagāja gads. Kā uz burvju mājienu Artuss bija klāt un izteica piedāvājumu,» atminas Puga.
Atklātu interviju ar Ivaru Pugu lasiet žurnālā «Privātā Dzīve!»
