– Jums laimējies spēlēt kopā ar Bredu Pitu filmā Septiņi gadi Tibetā un Tomu Krūzu filmā Neiespējamā misija. Vai saskarsmē ar viņiem varēja sajust, ka tās ir pasaules līmeņa zvaigznes?
– To, ka Breds Pits ir liela zvaigzne, jau nevar nepamanīt! Mēs filmējāmies Argentīnā, bija nožogots filmēšanas laukums, un aiz nožogojuma nemitīgi spiedza 300 meitenes.
Tā spiedza, ka nevarējām filmēt!
Šīs meitenes, vismaz tajā laikā, ceļoja līdzi Bredam Pitam pa visu pasauli, tāpat kā kādreiz meiteņu bari vienmēr ceļoja līdzi Bītliem. Filmā mēs ar Bredu Pitu spēlējām vīru un sievu.
– Vai starp filmām, kurās esat piedalījusies, ir tādas, kas jums radījušas sevišķu iekšējo pārdzīvojumu?
– Man veicies – esmu strādājusi ar daudziem talantīgiem cilvēkiem. Esmu filmējusies divās filmās pie Ļošas Balabanova (talantīgais krievu kulta režisors Aleksejs Balabanovs, kurš diemžēl 2013. gadā pēkšņi aizgāja no dzīves – red.) – Karš un Morfijs. Tas pat nav stāsts par pašām filmām, bet par režisora attieksmi. Viņš bija diezgan pretrunīgs cilvēks, bet liels meistars un ļoti talantīgs režisors.
– Kādi ir jūsu kritēriji, kad piekrītat spēlēt filmā vai izrādē?
– Es vērtēju kompleksi – scenārijs, režisors, cilvēki, kas tur piedalās. Bet reizēm visu izšķir kaut kas neprognozējams. Pagājušajā gadā piedalījos filmā Blakus pie jaunās režisores Tamāras Dondurejas, tā nebija liela loma, bet man bija prieks. Režisore ir iesācēja, bet scenārijs bija intriģējošs, viņa mani pierunāja, un esmu laimīga, ka piedalījos, ļoti interesants darbs! Tas bija laikā, kad mēs tikko bijām izkļuvuši no pandēmijas ierobežojumiem.
– Skatījos Vikipēdijā jūsu lomu sarakstu, un kā beidzamā tajā ierakstīta loma pagājušajā gadā iznākušajā seriālā Puškina pasakas pieaugušajiem. Pie kā vēl jūs tagad strādājat?
– Ko jūs – es nevaru strādāt ne pie kā cita! Tikai pie pašreizējās izrādes. Man tas ir milzīgs darbs! Pabeigsim to, un tad varēšu domāt.
Visu interviju lasiet portālā Santa+ vai žurnāla «Ieva» jaunākajā numurā!