Inga Grencberga atklāti dalās pārdomās par to, kā viņa ir zinājusi, ka Džilindžers ir viņas īstais un vienīgais.
«Man ir tikai viens, un tas ir mans vīrs. Mums ir izveidojies tāds ļoti labs tandēms, ka mēs zinām, ko kurš dara, un kas kuram padodas. Man vairāk padodas organizēt un es zinu, ka man nemaz nevajag vīram prasīt kaut kādas lietas izdarīt, jo man tas sanāk ātrāk. Viņam brīnišķīgi padodas viss, kas ir par un ap brīvdienām, ceļojumiem un grāmatām. Es par to vispār nedomāju.
Kad mēs braucam vasaras ceļojumos, viņš meklē viesnīcas, mājiņas, kur palikt. Man ļoti svarīgi ir no otra cilvēka saņemt un spēt iedvesmot, radīt un sevi realizēt dzīvē, nevis gribēt būt kā saulei, ap kuru rotē visas planētas. Mēs varam būt divas saules sistēmas, kas saprot, kuros brīžos mēs koncentrējamies, kad mēs esam ap to vienu, un kurā brīdī fokusējamies uz to otru,» tā Inga Grencberga.
Tāpat rakstniece stāsta, ka viņas vīrs ir viens no retajiem cilvēkiem, kurš pilnībā saprot un novērtē viņas literāro darbu būtību un nianses.
«Man liekas, ka viņš ļoti labi zina, ka viņš gribētu manu stāstu pārvērst kino valodā. Man šķiet, ka brīdī, kad savu darbu uztici kādam režisoram, tu uzticies un dod to brīvību māksliniekiem radīt tālāk kino,» atklāj Inga Grencberga.