Rīga +4°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Mans profesionālais ceļš
Ģimenes veikalu vadītāja – projektu vadītāja bankā – bankas Klientu apkalpošanas centra vadītāja – Latvijas pasta divu reģionu vadītāja – mazā uzņēmēja un pasniedzēja
Iepriekšējā dzīve
«Pirmos trīspadsmit gadus nostrādāju ģimenes privātajā biznesā – tie bija deviņdesmitie gadi. Tētis mani uzreiz pēc pilngadības ielika Jelgavā par veikala vadītāju – turklāt divdesmit piecām pārdevējām. Viņš mani bieži ielika sarežģītās situācijās – varbūt tā es tiku savā veidā trenēta. Kad kādu vajadzēja atlaist no darba, viņš lika to darīt man. Tad šo biznesu likvidēja – nāca iekšā lielie tirdzniecības centri. Ātri vien nokļuvu Krājbankā, pakāpeniski kļuvu par Jelgavas Klientu apkalpošanas centra vadītāju. Pēc tam ekonomiskā krīze, štatu samazināšana, un man pateica – paldies, atā! Nākamā darba vieta bija Latvijas pastā – biju Zemgales reģiona vadītāja. Manā pārziņā bija teritorija no Dobeles līdz Jēkabpilij, 128 pasta nodaļas, nepārtraukti braukāju, kabinetā nesēdēju. Nostrādāju septiņus gadus, un sākumā man ļoti patika mans darbs. Veidoju spēcīgu komandu un uzturēju labu komunikāciju, jo bez pareizas saskarsmes nekas nenotiek.»
Lūzuma punkts
«Karjeras izaugsme līdz četrdesmit gadu vecumam man bija ļoti svarīga. Strādāju pa 12–14 stundām diennaktī, Latvijas pastā man bija mērķis bija kļūt par departamenta vadītāju. Bet tad… sekoja lūzums. Pamazām radās sajūta, ka telpa ir par šauru, ka mans potenciāls netiek izmantots. Beidzamos divus gadus no rītiem vairs nevarēju pamosties, lai dotos uz darbu, nebija prieka. Jutu, ka nespēju motivēt tik lielu kolektīvu, ja pati neesmu motivēta.
Tā kā uzskatu, ka dzīvē nevar atļauties ilgstoši būt nelaimīgai un neapmierinātai, sapratu – jāiet projām.
Man teica – trakā, ko tu dari?! Tik laba vieta, laba alga, darba auto, veselības apdrošināšana, atvaļinājumi, ko tu āksties? Bet es teicu – es neesmu laimīga! Iesniedzu atlūgumu un aizgāju. Gribējās kaut ko savu. Sākumā biznesa ideja bija vegāniskās kūkas, taču šī ideja nerealizējās. Nāca pandēmija, un man sāka likties – vai tiešām esmu pieļāvusi kļūdu? Jo būtībā esmu viena – jā, man ir māsa, bērns, tomēr piezagās doma – varbūt, Inesīt, tu tomēr ko pārsteidzīgu esi izdarījusi? Taču tad Instagram uzgāju amerikāņu kontu, kas piedāvāja uzkodu kārbas, – interesanta ideja! Arī pašas ar māsu bijām saskārušās ar situāciju, ka jābrauc ciemos, bet nav tādu īsti foršu, daudzveidīgu uzkodu, ko paķert līdzi. Māsa apskatījās un teica: «Baigai labais. Sākam rīt!»»
Jaunā dzīve
«Nokārtojām visu Pārtikas un veterinārajā dienestā, VID, braucām pie sadarbības partneriem – kā komplektēt kārbas, ko likt iekšā? Nezināju – būs pieprasījums, nebūs. Izveidojām kontus sociālajos tīklos, taisījām kastes, fotografējām, pašas visu garšojām un taustījām tirgu. No biznesa viedokļa tas bija pareizi – vispirms izpētīt potenciālo klientu. Un cilvēki teica – gribam pirkt! Tad visu noformējām oficiāli un sākām tirgot. Tā tapa PikniKarba.
Man vienmēr ideju bijis daudz, bet agrāk es tās atdevu citiem, jo domāju – Inese, netrako, labāk palikt, kur viss ir droši un labi. Bet te bija sākusies jauna dzīve. Protams, negāja viegli, pagājušais gads bija diezgan smags. Tāpēc man faktiski ir divas jaunas nodarbošanās – tā kā man ir maģistra grāds uzņēmējdarbībā, sāku paralēli vadīt lekcijas mazā biznesa organizēšanā un saskarsmē. Visu apvienojot, varu sevi nodrošināt. Šodien esmu tiešām savā vietā un laimīga! Jā, sanāk, ka iepriekš biju priekšniece, bet tagad komplektēju piknika kārbas, taču man tās ir lieliskas pārmaiņas, jo esmu brīva! Jā, šobrīd man nav brīvdienu, vedam kārbas arī sestdienās, svētdienās, gadās, ka pasūtījumus pieņemu divos naktī. Strādāju noteikti vairāk, arī stresiņa par notiekošo noteikti ir vairāk, bet es jūtos brīva!»
Kur mācījos
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras piedāvātie semināri un vebināri.
- Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs Jelgavā – gan par darbību sociālajos tīklos, gan biznesa attīstību.
- LIAA Jelgavas biznesa inkubators – apmācības un pieredzes stāsti.
- Zemgales plānošanas reģiona piedāvātie semināri biznesa veicināšanā.
- Stīva Džobsa, Vorena Bafeta, Ulda Pīlēna grāmatas un šo cilvēku konkrētā pieredze.
No kā es baidījos
Man nebija bail zaudēt statusu, amatu, bet bija bail par ienākumiem un par to, ka varbūt esmu sevi pārvērtējusi.
No kritieniem man nav bail, jo tie palīdz atkal pacelties augstāk, bet bija bail doties nezināmajā.
Vajadzēja spēku, lai tiktu šīm bailēm pāri. Esmu ļoti pašpārliecināta, un tas man ir ļoti noderējis, bet vienu brīdi gan likās – man tūlīt aplauzīs spārniņus.
Mans lielākais ieguvums
Brīvība. Tagad katru rītu ceļos laimīga, jo redzu jēgu savam darbam. Esmu īstajā vietā, brīva darīt to, ko mīlu. Ar māsu vienojāmies, ka nelietojam vārdu nē, jo zem katra nē var būt kaut kāda iespēja. Tas, ko šobrīd daru, man beidzot sniedz reālu gandarījumu. Arī kā pasniedzējai man neviens kurss nav beidzies bez dāvanām un ziediem no studentiem. Iepriekš nekad nebiju domājusi, ka reiz kaut ko pasniegšu citiem!
Mans padoms
- Vispirms uzraksti plusus un mīnusus, jo citreiz ir tā, ka galvā rosās vienas domas, bet, kad sāc likt uz papīra, parādās cita bilde.
- Nelec mazajā uzņēmējdarbībā uzreiz pilnībā – kamēr iespējams, labāk apvienot ar iepriekšējo darbu, lai ir pastāvīgi ienākumi. Lec, kad ir radusies pārliecība. Pati veco nogriezu kā ar nazi un ielēcu jaunajā uzreiz, bet tas radīja bailes.
- Aizej no iepriekšējiem darbiem skaisti – mūsu pirmie klienti bija bijušie kolēģi. Tas ir svarīgi – aiziet no iepriekšējās darbavietas bez negācijām, jo mēs dzīvojam mazā valstī.
- Novērtē savu tuvo loku! Radinieki, draugi uzmundrinās un būs tie, kas dalīsies ar taviem ierakstiem un spiedīs like, – tas ir ļoti svarīgi.
- 40 gadi ir īstais laiks jēdzīgām pārmaiņām. Šobrīd ir reāls iespēju laiks, jo mums ir unikāla pieeja informācijai, daudz iespēju virzīt savu biznesu un gūt palīdzību!
- Lai darbotos, jābūt enerģijai, tāpēc galvenajai prioritātei jābūt tev pašai – jārūpējas par sevi, vidi, dzīvesveidu, miegu, nedrīkst būt toksiskās attiecībās.
- Ja kādā dzīves posmā nav attiecību – fokusē savu uzmanību uz darbu. Es šobrīd esmu viena, man ir dots laiks, un varu koncentrēties attīstībai!
