Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Inese Kučinska jau vairāk nekā 30 gadus ir kopā ar Herbertu Laukšteinu. Būt gan vadošajai aktrisei, gan teātra direktora sievai – tas ir ļoti izaicinoši, brīžiem arī mulsinoši un sāpīgi. Kučinska to ir pārpārēm izjutusi. Kad viņu romāns sākās, Inese bija jaunā aktrise, bet Laukšteins – galvenais režisors. Pēc tam gan Laukšteins no teātra aizgājis, bet tad – pēc daudzu gadu pauzes – kļuva par tā direktoru. 15 gadus viņš vadīja Liepājas teātri, taču pērn viss mainījās…
«Galvaspilsētas teātru vētras atnāca arī līdz mūsu teātrim. Daļa aktieru izteica neuzticību direktoram Herbertam Laukšteinam, izvirzīja pretenzijas un prasības, rakstīja vēstules, uzstādīja ultimātus, vienvārdsakot – sarīkoja raganu medības,» tagad atminas Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska. Tas viņai bijis ļoti smags laiks.
«Esmu piedzīvojusi piecus direktorus un spēju objektīvi vērtēt Herbertu kā direktoru un arī viņa ieguldījumu teātra attīstībā. Līdz šim šo situāciju nekādi neesmu komentējusi, bet šobrīd, kad mūsu teātrim ir jauna vadība, kad teātris turpina darboties,
gribu pateikt, ka Herberts bija izcils teātra vadītājs,
ar reti kuram vadītājam piemītošu māksliniecisku intuīciju, laika izjūtu, inteliģenci, erudīciju un milzīgu mīlestību pret savu darbu un teātri,» par savu vīru saka Inese.
«Viņš ir izvedis teātri no krīzēm, izveidojis darbspējīgu aktieru trupu ar starptautiskas sadarbības pieredzi, aizvedis mūs līdz nozīmīgiem Eiropas teātru festivāliem. Esmu lepna par savu teātri, kurā pēdējos 15 gados ir iestudētas visdažādākā žanra un stila izrādes,» skaidro aktrise.
Kaislības, kas pamatīgi sašūpoja toreizējā direktora krēslu, gan atstājušas pamatīgas mieles. «Un, ja man līdz šim šķita, ka kultūras iestādē lietas risina kulturāli, tad izrādījās gluži pretēji. (..)
Tā bija mana pēdējo gadu lielākā vilšanās – vilšanās kolēģos, kurus atbalstīju, cienīju un savā ziņā pat mīlēju,»
skarba un tieša ir Kučinska. «Man nav saprotama un nav pieņemama liekulība, nodevība, meli, slimīga godkāre. Paldies Dievam, man ir savs goda kodekss un kolēģi, ar kuriem sakrīt vērtību skala un cilvēciskās kvalitātes, kas man ir svarīgas,» tā aktrise.
«Es lepojos ar sevi, ka, izrādās, tomēr esmu stipra. Apzinos, ka dzīvoju ilūzijās. Mēdzu idealizēt lietas, notikumus, cilvēkus. Un, kad sastopos ar realitāti, ir sāpīgi un nākas ciest. Un tomēr paturēšu sevī ilūziju, ka teātris ir manas dzīves esence, un es to mīlu. Ka cilvēki ir labi un mīlestībai nav laika, tā nav izmērāma,» teic Inese.
Atklātu Ineses Kučinskas stāstu žurnālā Ievas Stāsti un digitālajā žurnālā Santa+!
