Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Man pagājušais gads bija ļoti nozīmīgs. Es beidzot aizgāju uz Latvijas Valsts arhīvu un izlasīju savas mammas lietu – kāpēc viņu apcietināja, kad viņai bija 18 gadi. Viņa sēdēja gan čekas pagrabā, gan Centrālcietumā. Tā jau nav, ka mēs nezinājām. Mēs ar ģimeni zinājām, kas pa lietu. Viņa tika ārā tikai tāpēc, ka mans vectēvs Ernests atbrauca uz Centrālcietumu un būtībā viņu izpirka. Viņš paņēma visu, kas bija mājās. Visas zeltlietas, visas austās segas, un viņš dabūja viņu ārā.
Mammai palika 18 gadi martā, viņu paņēma ciet augustā, bet uz Ziemassvētkiem dabūja ārā. Lasot šo te lietu, pašās beigās ir teikums, ka viņa ir jāatbrīvo, jo viņas tēvs ļoti labi attiecas pret Padomju varu. Es domāju gan – atdevis visu, kas ir, lai atgūtu meitu.
Izrādās, ka viens no kaimiņiem bija ziņojis, ka redzējis manu mammu mežā ar grozu, vakarā. Redziet, neviens neiet sēņot vakarā.
Savukārt kāds cits bija uzrakstījis, ka mana mamma slikti izrunājas un uzvedoties pret varu un komjauniešiem.
Es domāju, ka tie padomju laiki ir nesuši tik daudz izlikšanos un melu. Es to ļoti sajūtu kaut vai satiekot cilvēkus, kas ir no citas pasaules malas. Viņi ir auguši un varējuši runāt. Mums jau tas nebija ļauts,» pārdomās dalās aktrise Indra Burkovska.
