Šā gada 29. februārī Rīgas pilsētas tiesa pasludināja saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu apsūdzēta bijusī veselības ministre Ilze Viņķele.
Prokuratūra izvirzīja apsūdzību par to, ka viņa, apzinoties situāciju ar Covid-19 vīrusa straujo pieaugumu Latvijā, un ņemot vērā, ka Eiropas Savienības sertificētās vakcīnas pasaules tirgū būs pieejamas ierobežotā apjomā, līdz 2021. gada 7. janvārim neveica darbības, kas nodrošinātu Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu. Šīs darbības viņai, kā veselības ministrei, bija jāveic saskaņā likumu.
Kā Ilze Viņķele atklāj, nupat ir beigusies tiesvedība. Par to, kas tad īsti notika, viņa stāsta: «Viss sākās ar laiku, kad ar komandu Veselības ministrijā izairējām pirmo kovida gadu, mēģinot paturēt prātā, ka Latvijā nedzīvo tikai bagāti cilvēki, un ka jāpadomā, kā visi ierobežojumi ietekmēs cilvēkus, kas dzīvo mazos dzīvokļos, kur vienīgais ienākums ir no darba algas.
Ja viņi nestrādā, tad viņiem nav par ko barot bērnus. Kad lietas kļuva sarežģītākas, vajadzēja meklēt tvaika nolaišanas mehānismu, un kas var būt pateicīgāks kā atrast vienu upura kazu.
Premjers pieprasīja manu demisiju, kas, man šķiet, ir pilnīgi okey. Jo ja tu strādā politikā, kādreiz pamatoti, kādreiz nepamatoti, tavu demisiju var prasīt. Taču kam es nebiju gatava, tā bija kriminālapsūdzība. Bija skaidrs, ka būs jālūkojas pēc advokāta. Otrs, kas man bija kristāla skaidrs, ka es nemēģināšu padarīt par vainīgiem citus cilvēkus.»