«Es sāku strādāt UPB holdings kā mārketinga direktore. Tajā laikā mēs katrs bijām savā ģimenē un savās attiecībās. Nebija ne mazākās domas, ne nojausmas – ne mazākās kripatiņas! Pagāja 5 gadi un es izšķīros no sava vīra, tad arī sāku pamanīt Ulda uzmanības apliecinājumus. No sākuma likās, ka tas nevar būt, man rādās!» stāsta Ilze Pīlēna.
«Viņš aicināja mani pusdienās, runājām par darbu. Nodomāju – nu labi, biznesa pusdienas. Bet pārāk bieži tās pusdienas bija! Un tā pamazām, pamazām līdz paskatījos uz viņu ar citādākām acīm,» atminas Pīlēna.
«Nebija viegli ļauties – mēs vienā uzņēmumā, viņš vadītājs. No sākuma bija grūti noformulēt tās sajūtas. Ja nu neizdodas viss tā, kā iecerēts? No sākuma ilgi domāju un arī atteicu, bet tad jūtas ņēma virsroku, nebija vairs kur sprukt. Un skatoties ar šodienas acīm, paldies Dievam, ka es ļāvos. Es domāju, ka nemaz citādāk nevarēja būt – mēs jebkurā gadījumā būtu satikušies,» tā Ilze Pīlēna.