Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
No žurnāla Ievas Stāsti arhīva.
«Teātris man ir nozīmīgs ne tikai darba ziņā, šeit es satiku savu vīru. Kad mēs sākām strādāt kopā, Artūru redzēju sapnī: bija ļoti silta sajūta, es pat jutu viņa smaržu un varēju aptaustīt.
Pamostoties biju nelaimīga, ka tas nenotiek realitātē, un darbā jutos ļoti neērti.
Bet laikam jau es raidīju kādus signālus, un arī Artūrs mani ieraudzīja.
Šogad ar Artūru svinēsim 16 gadu kāzu jubileju. Ne vienmēr ir bijis viegli, bet arī grūtajos posmos esam spējuši viens pret otru izturēties ar cieņu.
Kad esam redzējuši kādas situācijas no malas, Artūrs ir teicis: «Iedomājies, ja mēs viens ar otru tā runātu?! Ja tu tā izturētos, es aizietu uzreiz! Un tu taču darītu tāpat!» Mēs nekad neesam klieguši viens uz otru. Drīzāk esam introverti cilvēki, kam jāstrādā pie tā, lai izrunātu grūtākus jautājumus.
Apzinos, ka man ir tendence krāt aizvainojumu, nepateikt, kad esmu jutusies sāpināta. Bet es arī spēju notvert to brīdi, kad saprotu: ja tagad nerunāšu un situācija eskalēsies, būs baigās ziepes. Jāpieliek gribasspēks un saruna jāuzsāk. Abi esam noslēgti, mums tas nav viegli. Tomēr, kad sakāmo esam izspieduši, pēc ieilguša klusuma mēs atkal emocionāli satiekamies, tas vienmēr ir jauki. Reiz bijām ceļojumā ar bērniem, toreiz mūsu abu starpā bija problēmas. Nesarunājāmies veselu dienu. Nākamajā rītā bija brokastis, sēdējām pie galda, atmosfēra nokaitēta. Dzērām kafiju un tad kādā brīdī abi saskatījāmies. Vienlaicīgi nometām krūzes un apķērāmies viens otram ap kaklu: spriedzi ilgāk vairs nevarēja izturēt. Par laimi, šādos brīžos viss kā negaiss vienkārši izsprāgst un mēs atkal jūtamies vienoti.»
17. maijā Dailes teātra aktrisi Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu varēsiet satikt un dzirdēt izaugsmes un iedvesmas forumā Līdere, kurā viņa uzstāsies ar lekciju «Solidaritāte».
